ATBALSTS JAUNIEŠU GARĪGAJAI VESELĪBAI JAUNIEŠU MĀJAS IKDIENĀ
Harri Kunelius,
sociālais pedagogs
Jari Peka Peltoniemi,
psihiatriskās aprūpes speciālists
Jauniešu māja “Šļaksti”, Somijas organizācija “Glābiet bērnus”
Jaunietis nonāk tādā audžuiestādē kā jauniešu māja gadījumos, kad viņš izņemts no ģimenes un nonāk valsts apgādībā. Šādas pārmaiņas jaunietim var būt ļoti satraucoša, pat traumatiska pieredze. Iespējams, mājās valdījusi visnotaļ haotiska gaisotne, kas apgrūtinājusi jaunieša vispārējo attīstību un psiholoģisko labklājību. No šādas haotiskas vides jaunietis tiek pārcelts uz jauniešu māju, turklāt nereti tas notiek pret viņa gribu.
Jauniešu mājas vide veidota tā, lai stabilizētu jaunā cilvēka stāvokli, radot drošu attīstības vidi, kurā viņam tiek sniegta gan tā saucamā koriģējošā, gan kompensējošā pieredze. Vadītāji cenšas ar jauniešiem radīt uzticības pilnas attiecības. Ar jauniešu mājas noteikumu un rīcības modeļu palīdzību varam veicināt jaunieša garīgo veselību un novērst stresa faktorus. Šai rakstā esam izvēlējušies, mūsuprāt, būtiskākos faktorus, kas sagrupēti šādās piecās tēmās:
- pamataprūpe un struktūra,
- jauniešu mājas darba kultūra,
- saskarsme,
- kopiena un aktivitātes,
- ģimene un sadarbības tīkls. Centīsimies aplūkot doto tēmu, jauniešu garīgās veselības atbalstu un stresa faktoru novēršanu pēc iespējas plašākā skatījumā, apvienojot jauniešu mājas vadītāja un psihiatriskās aprūpes speciālista pieredzi.
17 gadu vecam zēnam, kas jau ilgu laiku pavadījis jauniešu mājā, un 14 gadu vecam zēnam, kas pieredzējis vairākas pārcelšanās, pajautājām, kā vislabāk atbalstīt jauniešu mājā dzīvojošu jauniešu garīgo veselību. Viņuprāt, ir svarīgi nodrošināt jauniešiem brīvības sajūtu, lai jaunietis netiktu pārāk pieskatīts un varētu ietekmēt savu dzīvi, ir jāturas pie noteikumiem un jāciena jaunieša privātā telpa – viņa istaba.
Pamataprūpe un struktūra
Jauniešu mājā pirmais solis ir pamataprūpe. Jaunieša miega ritms, nepieciešamo barības vielu uzņemšana, kā arī personiskā higiēna ir faktori, kas tiek nodrošināti un nepieciešamības gadījumā koriģēti. Ņemot vērā katra individuālās vajadzības un gatavību, katram jaunietim tiek izveidota sava pamatstruktūra. Regulāras ēdienreizes, tas, cikos jābūt savā istabā vai jāatgriežas jauniešu mājā, tiek plānots individuāli. Vadītāju uzdevums ir ņemt vērā katra jaunieša vecumu un spējas, lai izvēlētos drošas un piemērotas robežas, ko būtu iespējams kopīgiem spēkiem ievērot.
Regulāra struktūra jauniešos rada drošības sajūtu, jo nav jāprāto, kas kurā brīdī jauniešu mājā notiks. Jauniešu mājas koplietošanas telpās ieteicams ieviest mēneša tabulu, piemēram, kalendāru vai ko tamlīdzīgu, kur iemītnieki varētu allaž ieskatīties un uzzināt, kādas norises gaidāmas. Tāpat koplietošanas telpās būtu vērts izvietot grafiku, lai jaunieši varētu redzēt, kuri vadītāji dežurēs nākamajās dienās. Tas samazina nepatīkamu pārsteigumu iespējamību un negaidītu faktoru īpatsvaru jauniešu dzīvē.
Katru nedēļu kopīgi ar katru jaunieti jāizveido individuāla programma, lai strukturētu nedēļas ritējumu un veicinātu jauniešos spēju plānot. Nedēļas programmā iekļaujamas tādas lietas kā saskaņotas iziešanas, vaļasprieki un individuālā pamataprūpe. Jāuzklausa jaunieša viedoklis un jāļauj viņam pašam veidot savu nedēļas programmu. Tas liek jaunietim just, ka viņa viedoklis tiek ņemts vērā. Ja jaunietis iepriekš ir dzīvojis stipri haotiskos apstākļos, kas nav izveidojuši priekšstatu, piemēram, par regulārām ēdienreizēm, vai ja iepriekš jaunieša paša ziņā ir bijis tas, cik vēlā stundā drīkst pavadīt laiku kopā ar draugiem, nedēļas programmas veidošana jaunietim sniedz kompensējošu pieredzi. Daudzu jauniešu gadījumā dzīves sistēmiskuma apguve sākas ar šādu nedēļas programmas sastādīšanu. Jaunietim nobriestot un attīstoties, iespējams pāriet pie mēneša plānu veidošanas.
Jauniešu mājā katram iemītniekam vēlams nozīmēt individuālu palīgu vai ideālā gadījumā – palīgu pāri. Tas sniedz jaunietim apziņu, ka šai mājā ir īpaši pieaugušie, kas interesējas par viņa dzīvi un sniedz nesteidzīgu klātbūtni un konfidenciālu saskarsmi. Lai jaunietis kļūtu par līdzsvarotu pieaugušo, nepieciešamas vismaz vienas drošas attiecības ar pieaugušo, kurās valda savstarpēja pieķeršanās.
Vadītājiem būtu vēlams regulāri izvērtēt katra jaunieša ikdienas struktūru un grafiku. To iespējams izvērtēt pēc vajadzības, piemēram, iknedēļas audzināšanas sapulces vai ikmēneša darba grupas dienā. Jauniešu mājas vadītāji cenšas pielāgot ikdienas struktūru, lai tā atbilstu jaunieša vajadzībām un situācijai. Nereti tas notiek pēc paša jaunieša vēlēšanās.
Jauniešu mājas darba kultūra
Jauniešu mājas darba kultūra – tie ir vadītāju savstarpēji norunāti rīcības modeļi darbā un saskarsmē ar jauniešiem. Darba kultūra ievērojami ietekmē gaisotni visā mājā. Pie darba kultūras pieskaitāma arī vadītāju reakcija uz situācijām, kurās slēpjas iespējama vardarbība. Tās var būt konfliktsituācijas, kas rodas vadītāju nekonsekventas reakcijas rezultātā.
Jauniešu mājas kopīgie noteikumi, rīcības modeļi un sankcijas tiek konsekventi, regulāri ievērotas. Galvenais, lai rīcība vienmēr būtu pamatota, jo tas mājas iemītniekiem nosprauž skaidri saprotamas robežas. Tas veido uzticības cauraustu gaisotni, vidi, kurā jaunieši var droši izpaust arī savus simptomus. Drošības sajūtu lielā mērā veido tas, ka jaunietim nav jābaidās no vadītāja agresivitātes, draudīgas vai nekonsekventas reakcijas uz notikumiem, kā arī tas, ka viņu varētu nepieņemt jauniešu mājā tādu, kāds ir. No jaunieša viedokļa būtisks aspekts ir tas, ka vadītāji aiz visiem simptomiem un problēmām cenšas saskatīt jaunieša personību. Jaunietim būtu jājūt, ka viņš, piemēram, drīkst sadusmoties vai izjust vilšanos un viņam drīkst neveikties. Tas viss ir ļoti cilvēciski, un ikviens no mums tā laiku pa laikam jūtas. Uzsvaram būtu jābūt uz situāciju noskaidrošanu, kā arī atbildības uzņemšanos par savu rīcību. Jauniešiem būtu jājūt, ka viņi vienmēr var atgriezties jauniešu mājā un nebaidīties no vadītāju reakcijas uz viņu nodarījumu.
Lai jaunietis spētu uzticēties sākotnēji pilnīgi svešajiem jauniešu mājas vadītājiem, viņam šeit jājūtas droši. Regulāra ikdienas struktūra noņem bailes no pārsteidzošiem, negaidītiem pavērsieniem, bieži vien tā kalpo par labas savstarpējās saiknes veidošanas pamatu. Tā saistīta arī ar izturētām, piemērotām robežām, ko jauniešu mājas ikdienā vadītāji konsekventi ievēro. Robežas ir jāietur un regulāri jāizvērtē. Drošas robežas atspoguļo attiecīgās jauniešu grupas vajadzības: tām jābūt piemērotām konkrēto jauniešu vajadzībām.
Saskarsme
Saskarsmei jauniešu mājā ir liela nozīme, tā rada drošu un pretimnākošu gaisotni. Saskarsmei jābūt konsekventai un skaidrai, to parasti iedala verbālajā un neverbālajā. Verbālo komunikāciju jeb runu var veidot dažādi. To ietekmē balss uzsvars, ritms un vārdu izvēle. Vadītājiem ir jāievēro gan jauniešu ķermeņa valoda, gan teiktais, kā arī uzmanīgi jāvēro pašiem sava uzvedība, jo īpaši situācijās, kas var novest pie konflikta.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem un mērķiem jauniešu mājā ir sniegt atbalstu jaunietim tajos brīžos, kad viņš pats vai viņam tuvie cilvēki to nespēj. Vadītāja rīcībai ir jāveicina jaunietī ticība tam, ka viņš ir vērtīgs, un jāizceļ jaunieša pozitīvās īpašības. Tas rada spēcinošu un atbalstošu efektu.
Viena no veiksmīgas saskarsmes pamatiezīmēm ir jaunieša izjūta, ka viņa viedoklis tiek uzklausīts un cienīts. Tas jaunietim rada sajūtu, ka viņš var ietekmēt savu dzīvi, un viņš kļūst ieinteresēts arī savā terapeitiskajā izaugsmē. Savukārt tas ir obligāts priekšnosacījums, ja vēlamies, lai jaunieša nonākšana jauniešu mājā nestu pozitīvus augļus. It īpaši situācijās, kad mājās jaunietim bijusi stipri haotiska gaisotne, sajūta, ka iespējams ietekmēt paša dzīvi, var sniegt kontroles izjūtu un ticību spējai nokārtot savu dzīvi.
Jo labāk vadītāji iemācās izjust jaunieti, jo labāk viņi spēj laikus pamanīt viņa vajadzības, kā arī reaģēt uz jaunieša simptomiem, kas var līdzināties destruktīvai uzvedībai. Tādējādi vadītāji laikus reaģē uz iespējamām konfliktsituācijām un tās nesaasinās. Apziņa, ka pieaugušie spēj pozitīvā veidā reaģēt uz viņu simptomiem, ko paši nespēj ietekmēt, jauniešiem ar neiropsihiatriskiem traucējumiem sniedz drošības sajūtu. Tas ļauj izvairīties no galējībām.
Kad jaunietis ir iepazinis vadītājus, noteikumus un rīcības modeļus, uzturēšanās jauniešu mājā nerada stresu, jo te nav negaidītu pavērsienu. Vadītāji arī zina, kā jāizturas un jārunā par sarežģītiem jautājumiem, kādā veidā vislabāk veidot kontaktu ar jaunieti konfliktsituācijās un kā jaunietis vislabāk nomierinās.
Kopiena un aktivitātes
Veiksmīgas sabiedrības pamatā ir kopiena un iesaiste, visi cilvēki tiek uzklausīti, un viņiem ir iespēja ietekmēt grupas dzīvi. Viens no kopienas dzīves stūrakmeņiem ir pienākumu sadale tādos darbos kā tīrīšana, ēdiena gatavošana un citos mājas darbos. Pienākumi rada jaunietim sajūtu par to, ka viņam kopienā ir svarīga loma un par kopīgajām lietām rūpējas visi.
Kopienas dzīvi un to ietekmējošos faktorus ieteicams regulāri pārrunāt iknedēļas kopīgajās sapulcēs, kur jaunieši var iesaistīties arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz veiksmīgu ikdienas norisi un nepieciešamajām iegādēm. Veidojot veiksmīgu kopienas dzīvi, ļoti svarīgas ir arī aktivitātes. Jaunieši un vadītāji, kopā praktiski darbojoties, gūst kopīgu pieredzi un piedzīvojumus. Tās var būt, piemēram, regulāras vakara aktivitātes vai vairākas diennaktis ilgi pārgājieni. Kopīga pieredze vieno.

Veiksmīgas jauniešu mājas ikdienā valda cieņpilna savstarpējā attieksme un galvenais ir jauniešu attīstība, pasvītrojot jauniešu resursus ar pozitīvas atgriezeniskās saites palīdzību vai kā citādi. Šāda iekšējā vide ar savu atmosfēru vien sniedz jaunietim attīstības un izaugsmes ziņā būtisku koriģējošo un kompensējošo pieredzi. Citiem vārdiem, iesaistīšanās aktīvā un cieņpilnā kopienā, kurā jaunietis tiek pieņemts ar visām nepilnībām un simptomiem, sniedz jaunietim pieredzi, kas kādu dienu ļaus, piemēram, atgriezties atpakaļ savās mājās vai uzsākt neatkarīgu dzīvi.
Ģimene un sadarbības tīkls
Uzturēšanās jauniešu mājā laika ziņā ir īss posms, kas ilgst vidēji 2–4 gadus. Ja netiek izveidots pietiekami drošs atbalsta tīkls, kas varētu nākt pēc jauniešu mājas strukturētās ikdienas, dodoties prom no tās, jaunietis ir pakļauts riskam iekrist tādā kā tukšumā vai palikt viens. Veiksmīgs sadarbības tīkls apvieno, piemēram, jaunieša ģimeni, radiniekus, terapeitu, atbalsta personu un sociālā darba speciālistus. Galvenais, lai jaunietim nepieciešamības gadījumā būtu pieejama palīdzība neatkarīgai dzīvei.
Jauniešu mājā tiek ievērots princips, ka jaunieša īstās mājas ir tur, kur dzīvo viņa vecāki. Tētis un mamma ir viņa vecāki, lai cik arī neveiksmīga vai traucējoša būtu viņu izturēšanās. Tieši tāpat jaunietis vienmēr paliks savu vecāku bērns. Pa-rasti vecāki vislabāk pārzina sava bērna dzīvi, tas jauniešu mājas vadītājiem jāņem vērā un jāatbalsta. Vadītājiem jāuztver jaunieša vecāki kā tie, kas vislabāk pārzina sava bērna dzīvi. Jauniešu mājas darbiniekiem ieteicams uzsvērt vecāku nozīmi jaunieša dzīvē, lai vecākiem nerastos sajūta, ka bērns viņiem ir atņemts. Regulāra kontaktu uzturēšana ar vecākiem ir būtisks veids, kā nepieļaut atrautības sajūtu un ļaut vecākiem būt informētiem par jaunieša dzīvi. Jāstrādā tā, lai vecāki tiktu iekļauti, un jāsniedz viņiem iespēja ietekmēt lietas, lai no jaunieša psiholoģiskās labklājības viedokļa būtiskā pedagoģiskā sadarbība noritētu pēc iespējas gludāk.
Dzīve jauniešu mājā vienmēr ir pagaidu posms, turklāt visdrīzāk ļoti īss posms jaunieša dzīvē. Terapeitiskā saikne ar jauniešu māju beidzas drīz pēc aiziešanas no tās, taču vecāki un radinieki cilvēka dzīvē ir uz visu mūžu. Iepriekšminētās saiknes veicināšana un labošana ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc tai ir būtiska loma jauniešu mājas terapeitiskajā audzināšanas darbā. Ja neizdodas izveidot veiksmīgu saikni ar vecākiem, tas gandrīz vienmēr negatīvi atsaucas uz jaunieša rehabilitācijas procesu. Darbības pamatā ir jābūt atvērtībai un godīgumam, un izejas punkts meklējams vēlmē izprast iemeslus, kas noveduši pie jaunieša izņemšanas no ģimenes.
<- Sākums