Kā atšķiras speciālās izglītības programmas?

Latvijā šobrīd ir viena skola “redzes skola”, kurā mācās bērni ar redzes traucējumiem, kā arī divas skolas bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Kādreiz bija atsevišķas speciālās skolas arī bērniem ar fiziskās attīstības traucējumiem, ar somatiskām saslimšanām, ar valodas traucējumiem, ar mācīšanās traucējumiem, taču šobrīd tās ir kļuvušas par vispārizglītojošajām skolām vai arī šie bērni ir iekļauti vispārizglītojošajās skolās.

Speciālajās skolās vairs nemācās bērni ar mācīšanās iemaņu traucējumiem, izņemot tādā gadījumā, ja speciālajās skolās tiek īstenota 56. programma.

Speciālajās skolās ir saglabājušās speciālās izglītības programmas, kuras nodrošina mācības:

•  bērniem ar garīgās veselības traucējumiem (ar 57. programmas kodu) – šajā gadījumā būtisks aspekts ir skolā pieejamais un nodrošināmais uzvedības atbalsts;
•  bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (ar 58. programmas kodu);
•  bērniem smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (ar 59. programmas kodu).

Svarīgi atcerēties! Savā būtībā atšķiras arī speciālās skolas – gan ar finansējuma apjomu, gan savas filozofijas un sapratnes, kā tiek izprasts, kas tieši ir nepieciešams bērniem un kādi pakalpojumi jānodrošina. Tāpat kā bērns un viņa vecāki var izvēlēties izglītības iestādi, kur uzsākt mācības, tāpat arī skolas var izvēlēties veidus, kā īstenot mācību procesu.

• 12 gadu laikā bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (bērniem ar 59. programmas kodu);
• 11 gadu laikā nedzirdīgiem bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem;
• 11 gadu laikā nedzirdīgiem bērniem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem (bērniem ar 52. programmas kodu), bet vidējā izglītība – 3 gadu laikā;
• 10 gadu laikā bērniem ar mācīšanās traucējumiem (bērniem ar 56. programmas kodu);
• 10 gadu laikā bērniem ar smagiem valodas traucējumiem (bērniem ar 55. programmas kodu);
• 10 gadu laikā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem.

• 10 gadu laikā vājdzirdīgiem bērniem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem (bērniem ar 52. programmas kodu), un vidējā izglītība – 3 gadu laikā;
• 10 gadu laikā bērniem ar redzes traucējumiem (bērniem ar 51. programmas kodu), taču vidējā izglītība – 3 gadu laikā;
• 9 gadu laikā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem (bērniem ar 58. programmas kodu), taču programmu var pagarināt līdz pat 12 gadiem, ja skolēnam tiek nodrošināta iespēja iegūt profesionālo izglītību pēc pamatizglītības iegūšanas (vairāk par bērnu iespējām apgūt papildus izglītību lasīt sadaļā “Tālākās izglītības iespējas”);
• 9 gadu laikā bērniem, kuriem ir fiziskās attīstības traucējumi (bērniem ar 53. programmas kodu);
• 9 gadu laikā bērniem, kuriem ir garīgās veselības traucējumi (bērniem ar 57. programmas kodu);
• 9 gadu laikā bērniem, kuriem ir somatiskās saslimšanas (bērniem ar 54. programmas kodu).

Vai speciālajā skolā bērnu var nepārcelt nākamajā klasē?

Tas atkarīgs no tā, kurā izglītības programmā bērns mācās.

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītībasprogrammās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamopārcelšanai nākamajā klasē” 27. punktu, bērnus, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi (bērni ar 58. programmas kodu) vai kuriem ir smagi garīgās attīstības vai vairāki smagi attīstības traucējumi (bērni ar 59. programmas kodu), nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem.

Svarīgi! Lai pilnībā pārliecinātos par nosacījumiem, pēc kuriem izglītības iestāde vadās, bērnu pārceļot nākamajā klasē, jākomunicē ar izglītības iestādes administrāciju. Šādā veidā rodas iespēja apliecināt izglītības iestādei savu ieinteresētību bērna mācību procesā, tādējādi palīdzot veidot sadarbību.

Vai speciālo programmu ir iespējams licencēt, ja attiecīgajā izglītības iestādē nav atbilstošo speciālistu?

Balstoties uz Izglītības likuma 42. panta 1. daļu, jāņem vērā, ka bērns iegūt izglītību konkrētajā izglītības iestādē varēs vien tādā gadījumā, ja attiecīgā izglītības iestāde nodrošinās nepieciešamo speciālistu un atbalsta pieejamību, kas nozīmē, ka diemžēl ne vienmēr izdodas nodrošināt bērnam nepieciešamās programmas īstenošanu skolā vai bērnudārzā.

Izglītības iestādei jācenšas darīt viss iespējamais, lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu un atbalsta esamību konkrētajā bērnudārzā vai skolā.

Vai ir atšķirības starp speciālo skolu un speciālo programmu vispārizglītojošajā klasē?

Teorētiski atšķirību iegūstamās izglītības kvalitātē nav, taču situācija jāaplūko no tā, kādus pakalpojumus un atbalstu bērns var saņemt abās mācību iestādēs.

Svarīgi! Jāpēta arī klases kolektīvs kopumā, piemēram, klasē, kurā ir bērni ar 59. programmas kodu, vairumā gadījumu atrodas bērni ar līdzvērtīgām prasmēm, taču nav iespējams novērst potenciālo apkārtējo atdarināšanas risku (kāda cita bērna darbības atdarināšanu, piemēram, galvas sišanu pret galdu). Ja bērns ar 59. programmas kodu tiks iekļauts vispārizglītojošā klasē, jāsaprot, vai būs pieejami mācību materiāli un atbalsts atbilstoši viņa spējām un prasmēm.

Jājautā izglītības iestādes administrācijai, vai vispārizglītojošajā skolā bērnam konstanti būtu pieejams kāds atbalsta speciālists – ir ļoti būtiski, lai kāds varētu nepieciešamības gadījumā palīdzēt.

Svarīgi! Jāaprunājas ar vispārizglītojošās izglītības iestādes vadību, kā arī pedagogiem – jāsaprot, vai viņi nebūs tikai “uz papīra”, bet arī reāli spējīgi palīdzēt bērnam iekļauties mācību procesā un klases kolektīvā, vai un cik bieži būs pieejams atbalsta personāls. Būtiski aprunāties, censties izprast arī bērna sajūtas, jāuzzina, vai viņš justos ērti un komfortabli vispārizglītojošajā klasē.

Cik bērnu var būt vienā speciālās izglītības iestādes klasē vai pirmsskolas grupā?

Ministrukabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējāsizglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasībasizglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 14. punkts un tā apakšpunkti nosaka, ka vienā speciālās izglītības pirmsskolas grupā izglītojamo skaits nedrīkst pārsniegt:

Turpretim Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējāsizglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamopārcelšanai nākamajā klasē”  15. punktsun tā apakšpunkti nosaka, ka vienā izglītības iestādes speciālās izglītības klasē izglītojamo skaits nedrīkst pārsniegt:

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējāsizglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasībasizglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 16. punktu, vienā klasē speciālās izglītības programmas apguvei nedrīkst apvienot vairāk kā divas speciālās izglītības programmas un arī ne vairāk kā divas klases (piemēram, aizliegts apvienot 1., 2. un 3. klasi).

Apvienotajā grupā neiekļauj izglītojamos, kuri apgūst:

Vai bērnam var piespiest uzturēties internātā, ja skolai tāds ir?

Nē, nav neviena normatīvā dokumenta, noteikuma vai likuma, kur būtu minēts, ka bērniem, kuri ir iestājušies mācīties šādā skolā, obligāti būtu jāpaliek skolas internātā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējāsizglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasībasizglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 20. punktā rakstīts, ka gadījumā, ja izglītības iestāde nodrošina internāta vai dienesta viesnīcas pakalpojumus, tiek izdots rīkojums tam bērnam, kurš pakalpojumu izmanto – nav minēts, ka šis pakalpojums ir obligāts.

Kā iespējams zināt, vai bērnam būtu piemērota izglītības iestādes maiņa?

Noteikti sākotnēji jācenšas problēma izrunāt ar skolotājiem, skolas vadību, pašvaldības izglītības pārvaldi – ir gadījumi, kad tieši pašvaldības izglītības pārvalde spēj atrast finansējumu, lai algotu pedagoga palīgu, asistentu vai kādu citu speciālistu, kas izglītības iestādei trūkst.

Neskatoties uz komunikācijas būtiskumu, noteikti jāņem vērā arī bērna viedoklis un savas – vecāka sajūtas. Ja bērns dara zināmu, kas skolā nepatīk, turklāt izglītības iestāde nespēj vai nav ieinteresēta radušās problēmas risināšanā, tad tiešām jāapsver izglītības iestādes maiņa.

Svarīgi! Pirms tam ieteicams konsultēties arī ar bērna speciālistiem –  jāizskaidro situācija un jāuzklausa arī viņu viedoklis.

Kā pašvaldība var palīdzēt situāciju risināšanā ar izglītības iestādi?

Pastāv iespēja rakstīt pašvaldībai iesniegumus, lūdzot rast iespēju, piemēram, finansēt speciālistu nodarbības, jo tās ne vienmēr var atļauties, turklāt nereti veidojas garas rindas, kas rezultējas bērna nespējā saņemt viņam nepieciešamo atbalstu – balstoties uz Pašvaldību likuma 4. panta 1. daļas 4. punktu, pašvaldībai ir jāgādā par tās iedzīvotāju izglītību un jāspēj nodrošināt iespēja to iegūt.

Pašvaldību likuma 39. panta 2. daļā rakstīts, ka domei (dome Pašvaldību likuma 2. panta 1. daļā definēta kā pašvaldības iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija) jāizveido komitejas, kurās darbojas deputāti, kuri atbild par kādas konkrētas jomas jautājumiem, tostarp arī par sociālajiem un izglītības jautājumiem.

Vadoties pēc Pašvaldību likuma 1. panta, likums ir saistošs visām pašvaldībām, kas nozīmē, ka vecākam, neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā dzīvo viņa bērns, ir tiesības rakstīt iesniegumu, piemēram, par finansējuma nodrošināšanu, lai bērns varētu apmeklēt speciālistu nodarbības, pievienojot iesniegumam klāt arī rakstisku speciālista, piemēram, psihologa ieteikumu nodrošināt bērnam konkrētā speciālista nodarbības.

Svarīgi atcerēties! Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās un iesniegumus var parakstīt ar elektroniskajiem parakstiem, iesniegumu var aizsūtīt arī no mājām, sūtot uz pašvaldības, izglītības pārvaldes oficiālo e-pasta adresi, ko var atrast katras pašvaldības mājaslapā.

Kādi ir minimālā atbalsta speciālisti?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai toīstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”1. pielikumā aprakstīts, kāds atbalsts jānodrošina vispārizglītojošajai izglītības iestādei, iekļaujot bērnu ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā klasē vai speciālās izglītības klasē vispārizglītojošā izglītības iestādē.

Noteikumos aprakstīts arī tas, kādam atbalsta personālam obligāti jābūt katrā speciālās izglītības programmā (skatīt vairāk: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam).

Svarīgi! Ja konkrētajā izglītības iestādē šo speciālistu nav, tad bērnudārzam vai skolai ir jādemonstrē, ka viņi šos speciālistus aktīvi meklē.

Skola var lūgt metodisko palīdzību un atbalstu kādam no Speciālās izglītības attīstības centriem, kuru darbības mērķis ir konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšana vecākiem, bērniem un pedagogiem skolēnam atbilstošas mācību programmas nodrošināšanā.

Informāciju par Speciālās izglītības attīstības centriem var iegūt: https://www.izm.gov.lv/lv/ieklaujosa-izglitiba-un-speciala-izglitiba

Kas var saņemt asistenta pakalpojumus?

Balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā pieejamo informāciju sadaļā “Asistenta pakalpojumu saņemšana izglītības iestādē” (konkrētā saite uz jautājuma atbildi: https://www.izm.gov.lv/lv/asistenta-pakalpojumu-sanemsana-izglitibas-iestade#kas-var-sanemt-asistenta-pakalpojumu), asistentu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpei drīkst saņemt visos obligātās izglītības posmos:

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā minēts, ka asistenta pakalpojumu var saņemt bērni, kuri mācās:

Svarīgi! Ministru kabineta noteikumos Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” noteikts, ka valsts finansējumu asistenta pakalpojumam izglītības iestādē nenodrošina tajās speciālās izglītības iestādēs, kuras no valsts saņem finansējumu uzturēšanās izdevumiem jeb tajās speciālās izglītības iestādēs, kurās ir internāts.

Nepieciešamības gadījumā speciālajai skolai no saviem iekšējiem resursiem jāatrod vēl kāds cilvēks, kurš atrodas telpā, kad notiek konkrētas nodarbības vai mācību stundas, vai sadarbībā ar pašvaldības iesaisti jāmeklē risinājums papildus pašvaldības finansējuma piesaistīšanai asistenta pakalpojumam.

Kā saņemt asistenta pakalpojumu/atbalstu?

Atsaucoties uz publicēto informāciju Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas sadaļā“Asistenta pakalpojumu saņemšana izglītības iestādē”, bērnam asistentu var piešķirt, ja vecāki ir iesnieguši mācību iestādei iesniegumu par asistenta pakalpojumu piešķiršanu, kur norādītas darbības, kuru veikšanai bērnam būs nepieciešama asistenta palīdzība (piemēram, apģērbšanās, pārvietošanās pa skolu).

Ja asistenta vārds un uzvārds ir zināms, viņa informāciju arī var norādīt iesniegumā.

Svarīgi! Iesniegumam nepieciešams pievienot arī asistenta nepieciešamību pamatojošus dokumentus.

Ja asistenta pakalpojums nepieciešams izglītojamai personai ar I vai II invaliditātes grupu, izglītojamā persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniegumam pievieno pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtējumu vai iesniegumā informē izglītības iestādi par šāda novērtējuma esību.

Kādas ir izglītības un/vai sagatavotības prasības nepieciešamas mācību asistentam?

Asistentiem normatīvi nav noteikta nekāda specifiska izglītība, bet ir noteikts, ka par asistentu strādāt  ir tiesīga fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze personu ar invaliditāti aprūpē vai arī atbilstoša izglītība vai darba pieredze pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas, veselības vai sociālā darba jomā, kā arī vēlama:

Svarīgi! Nereti par bērna asistentiem izglītības iestādē kļūst arī bērna ģimenes locekļi, taču šajos gadījumos īpaši jāizvērtē, vai ģimenes loceklis spēs sadalīt “lomas”. Jāņem vērā, ka izglītības iestādē viņš ir asistents un pakļauts konkrētiem noteikumiem, bet mājās – ģimenes loceklis, kur ir citi noteikumi.

Šo iemeslu dēļ iespēju robežās ieteicams vecākiem neizvēlēties kļūt par savu bērnu asistentiem arī izglītības iestādē.

Asistents skolēna dzīvē var iesaistīties dažādi, taču svarīgi atcerēties, ka primāri valsts apmaksātais asistents bērnam izglītības iestādē ir bērna pārvietošanās un pašaprūpes atbalstam. Atkarībā no sadarbības, savstarpējās komunikācijas izglītības iestādē, kā arī izvirzītajiem bērna individuālajiem mērķiem, asistenta atbalsts var izpausties:

kā skolēna aizstājējs – asistents:

kā pedagoga palīgs – asistents:

kā atbalsta resurss – asistents:

Papildus informācijai: noderīga informācijas atrodama izglītojošā materiāla “Mācību asistenti bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī bērniem ar uzvedības traucējumiem izglītības iestādē” 11. – 15. lapā (lasāms: https://site-881977.mozfiles.com/files/881977/2015-asistenti.pdf).

Kurš nosaka asistenta pienākumus un darba gaitu izglītības iestādē?

Balstoties uz Vispārējās izglītības likuma 9. panta 1. daļas 7. punktu, katra vispārējās izglītības iestāde savā nolikumā norāda pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus.

Atsaucoties uz Vispārējās izglītības likuma 3. panta 2. daļas 1. punktu, speciālā izglītība ir vispārējās izglītības īpašais veids, tātad Vispārējās izglītības likumā noteiktais ir saistošs arī tām mācību iestādēm, kas īsteno speciālo izglītību.

Tā kā asistents ir izglītības iestādes darbinieks, tad arī uz viņu attiecas Vispārējās izglītības likumā noteiktais.

No augstāk rakstītā secināms, ka izglītības iestāde, kurā asistents strādā, izstrādā asistenta amata aprakstu, kurā ir noteikti asistenta pienākumi un tiesības, kā arī nepieciešamās prasmes.

Svarīgi! Dažkārt ir gadījumi, kad asistents ir gatavs palīdzēt vairāk un piekrīt asistēt arī citiem bērniem, taču jebkurā gadījumā skolai vai bērnudārzam ir jāizstrādā noteikumi, kuros minēti asistenta pienākumi.

Kas jāatceras pirmajā tikšanās reizē ar asistentu?

Arī asistentam ir būtiska nozīme bērna attīstībā un izaugsmē, tādēļ ir svarīgi veidot sadarbību starp izglītības iestādi, asistentu un vecāku. Lai tas izdotos pēc iespējas veiksmīgāk, asistentam ir:

Lai būtu iespējams informēt asistentu par to, kas no viņa ir sagaidāms komunikācijas un sadarbības ziņā, ir būtiski pirmajā tikšanās reizē vienoties par to, kā norisināsies komunikācija starp bērna vecākiem un asistentu, kā arī starp asistentu un izglītības iestādi, piemēram, jācenšas rast atbildes uz jautājumiem:

• caur kādu aplikāciju norisināsies komunikācija (“Whatsapp”, īsziņām)?
• vai asistents sūtīs arī vizuālo vai audio materiālu vecākiem (tikai ar un par konkrēto asistējamo bērnu)?
• cik bieži asistents informēs par bērna gaitām un cik biežu informācijas plūsmu no viņa sagaida vecāks?

Svarīgi! Arī izglītības iestādes pārstāvim vēlams būt klātesošam sarunas laikā, lai varētu uzzināt, ko mācību iestāde sagaida no asistenta, kādi būs viņa pienākumi, ko vecāki sagaida no asistenta izglītības iestādē.

Jāatceras, ka galvenokārt asistents nepieciešams, lai bērns apgūtu praktiskas prasmes, kas būs nepieciešamas patstāvīgas dzīves uzsākšanai, piemēram:

Svarīgi atcerēties! Dažiem bērniem asistents vajadzīgs ilgāk nekā citiem, taču galvenais viņa darba mērķis ir pamatu likšana bērna patstāvībai, tāpēc asistenta darbā ir jācenšas ieturēt balanss starp aprūpi un ļaušanu bērnam mēģināt arī kaut ko paveikt pašam.

Vai asistentam jābūt darbavietā arī tad, kad bērns izglītības iestādi neapmeklē?

Asistents nesaņem samaksu, ja bērns nav skolā, jo viņš ir piesaistīts konkrētam skolēnam.

Viss ir atkarīgs no tā, kādas darba attiecības ir asistentam ar konkrēto izglītības iestādi, piemēram, vai viņš ir asistents tikai vienam bērnam vai vairākiem bērniem.

Ja asistentam ir noformētas darba attiecības ar izglītības iestādi par viena bērna asistēšanu, kuram pienākas valsts apmaksāts asistents, tad pēc šobrīd spēkā esošiem normatīviem, bērna īslaicīgas prombūtnes laikā asistents atalgojumu nesaņem, līdz ar to asistentam nevarētu lūgt atrasties darba vietā.

Savukārt, ja asistentam ir darba attiecības ar izglītības iestādi par vairāku bērnu asistēšanu, tad viena bērna prombūtnes laikā asistents var strādāt ar citiem bērniem.

Pastāv divi varianti gadījumā, ja par bērna prombūtni (bērns ar ģimeni devies ceļojumā, saslimis) ir informēta izglītības iestāde:

• ja asistenta darba pienākumos ietilpst vairāku bērnu asistēšana izglītības iestādē, tad viena bērna prombūtnes laikā asistents strādā ar citiem bērniem un līdz ar to viņam ir jāatrodas darba vietā (izglītības iestādē);
• ja asistenta darba pienākumos ietilpst tikai šī viena bērna asistēšana izglītības iestādē, tad bērna prombūtnes laikā asistentam nav jāatrodas darba vietā (izglītības iestādē).

Vai visas skolas ir iespējams apmeklēt ar asistentu?

Jāsaprot, kādā laika griezumā asistents ir nepieciešams.

Ja bērnam ir autiskā spektra traucējumi un nepieciešamība pēc uzvedības atbalsta, tad asistenta klātbūtne varētu būt ļoti svarīga tieši pirmajos mācību gados (jāņem vērā, ka asistenta nepieciešamība ir ļoti individuāla).

Savukārt, ja bērnam ir kustību traucējumi un viņš ir ratiņkrēslā, tad asistenta klātbūtne nepieciešama visu laiku.

Svarīgi atcerēties! Ja VDEĀVK (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija) veikta invaliditātes statusa pārbaude un atzīmēts, ka bērnam ir nepieciešams asistents izglītības iestādē, tad, sākot ar 5 gadu vecumu, kad, balstoties uz Vispārējās izglītības likuma 20. panta 1. daļu, bērnam obligāti jāuzsāk izglītības gaitas, šis asistents tiek apmaksāts no valsts puses.

Bieži vien izglītības iestādēm ir grūti asistentus atrast. Diemžēl valsts noteiktā samaksa par vienu darba stundu asistentam ir ļoti maza, tādēļ ir grūti atrast cilvēku, kuram būtu vēlme veikt asistenta darba pienākumus. Šī iemesla dēļ dažkārt bērnu vecmāmiņas vai mammas piesakās kļūt par asistentiem, taču šajā gadījumā būtisks aspekts ir vienošanās un komunikācija ar attiecīgās izglītības iestādes vadību par sadarbības pamatprincipiem.

Nereti izglītības iestādes kā nevēlēšanos ģimenes locekļiem ļaut būt asistentiem izglītības iestādē min tieši sadarbības un komunikācijas grūtības. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai sadarbotos visas iesaistītās puses.

Uz jautājumu “vai visas skolas ir iespējams apmeklēt ar asistentu?” teorētiski var sniegt apstiprinošu atbildi, taču praktiski paveikt to ne vienmēr ir iespējams, jo katrs gadījums jāizskata individuāli.

Svarīgi! Speciālajās izglītības iestādēs, kurās ir internāta pakalpojums,  nav iespējams saņemt valsts finansētu asistentu, jo tiek uzskatīts, ka speciālās izglītības iestādes saņem uzturēšanās izmaksas un līdz ar to spēj pašas nodrošināt asistentus, kas gan bieži vien neatbilst patiesībai – speciālajās skolās un bērnudārzos nereti nav asistentu, kas būtu brīvi pieejami un jebkurā brīdī būtu gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu, tādēļ arī tās iesaistās aktīvos asistentu meklējumos.

Vai skolai ir tiesības aizliegt asistentam atrasties klasē vai arī asistentam stundas laikā ir jāsēž aiz durvīm?

Atsaucoties uz Vispārējāsizglītības likuma 9. panta 1. daļas 7. punktu un Vispārējās izglītībaslikuma 3. panta 2. daļas 1. punktu, asistenta pienākumus un noteikumus, kas jāievēro, izstrādā attiecīgā izglītības iestāde, taču katra situācija jāskata individuāli.

Svarīgi! Jāņem vērā, ka arī asistentam ir jāpalīdz bērnam apgūt patstāvības iemaņas un prasmes un tādēļ var būt situācijas, ka sākumā asistents ir klasē kopā ar bērnu, taču pēc laika – gaitenī vai tuvumā klasei, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt atbalstu bērnam, savukārt vēl pēc kāda laika bērnam, iespējams, asistenta atbalsts skolā vairs nebūs nepieciešams.

Asistentam bērns ir jāatbalsta patstāvības iemaņu apgūšanas procesā, piemēram, apgūt prasmi palūgt palīdzību, taču nevajadzētu darīt bērna vietā to, ko bērns var pats paveikt (piemēram, apgūt prasmi griezt ar šķērēm, sakārtot savas mantas).

Izglītības iestādē var rasties konfliktsituācijas ar asistentu gadījumos, ja asistents grib darīt vai dara bērna vietā to, kas jāmācas darīt pašam bērnam, ja asistents neieklausās izglītības iestādes administrācijas, pedagogu vai atbalsta personāla teiktajā.

Svarīgi atcerēties! Asistenta galvenie pienākumi saistās ar pārvietošanos, pašaprūpi un pašapkalpi.

Ir situācijas, kad asistents atrodas stundā ar klasi vai grupu, taču dažkārt asistentam jāatrodas arī ārpus klases vai grupas telpas – šādā gadījumā asistentam ir kāda telpa vai vieta, kur pavadīt laiku, kamēr bērnam notiek nodarbība. Ja rodas nepieciešamība pēc asistenta, viņš tiek aicināts ienākt telpā.

Tā kā bērnam tiek mācīta patstāvība, šādas situācijas, kad asistenta klātbūtne nodarbību telpā nav nepieciešama, rodas itin bieži bērna augšanas un attīstības laikā. Lai gan prakse rāda, ka sākotnēji asistents tiek lūgts uzturēties ar bērnu nodarbību telpā, kad bērns kļūst vecāks, nodarbību vadītājs vienojas ar asistentu par brīžiem, kad vēlams palikt otrpus durvīm.

Svarīgi! Ja bērnam kādā brīdī nepieciešama palīdzība, protams, asistents tiek aicināts telpā. Nereti asistents palīdz aiziet uz ēdnīcu un pavadīt laiku ar bērnu tur, sakārtot mantas pēc kādas mācību stundas un ievietot tās somā.

Vai ir likumīgi, ka skola nevēlas asistentu – vecāku?

Nav likuma, kas nosaka, ka vecāks nedrīkstētu būt asistents izglītības iestādē.

Svarīgi atcerēties! No ētiskās puses vecākam nevajadzētu papildus būt arī sava bērna asistentam izglītības iestādē, jo ir pietiekoši, ka vecāks jau mājās ir kopā ar savu bērnu, mīlot, audzinot un atbalstot viņu.

Ja skola nevēlas, lai vecāks ir asistents, iespējams, skolu māc bailes par šāda pavērsiena sekām, tādēļ vecākam jācenšas skola vai bērnudārzs iedrošināt, ka sadarbosies un nekādā veidā neplāno kaitēt izglītības iestādei, tādējādi cenšoties veidot dialogu ar izglītības iestādi.

Kādas izglītības un/vai sagatavotības prasības nepieciešamas pedagoga palīgam?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” 1. punkts vēsta, ka konkrētie noteikumi nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu. Tā kā šo noteikumu pielikumā “Pedagogu profesiju un amatu saraksts” ir minēts arī pedagoga palīga amats, var secināt, ka arī šis (pedagoga palīga) amats juridiski interpretējams kā pedagoga amats. No šī secināms, ka arī pedagoga palīgam nepieciešama pedagoģiskā izglītība.

Lai strādātu par pedagogu, kurš īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības iestādēs, jāskata Ministru kabineta noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”:

• 2. punkts un tā apakšpunkti;
• 3. punkts;
• 5. punkts;
• 6. punkts;
• 21. punkta 3. apakšpunkts.

Svarīgi! Lai tuvāk iepazītos ar prasībām, nepieciešams pētīt augstāk minētos punktus Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (lasīt vairāk: https://likumi.lv/ta/id/301572-noteikumi-par-pedagogiem-nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju-un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides).

Vai bērnam ir iespējams mācīties vispārizglītojošajā programmā ar atbalsta pasākumiem?

Jā, tas ir iespējams. Balstoties uz Vispārējās izglītībaslikuma 53. panta 2. daļu, bērnam nepieciešamo atbalsta pasākuma pieejamību vispārējās izglītības programmā jānodrošina attiecīgajai izglītības iestādei, kura papildus izstrādā arī individuālu izglītības programmas apguves plānu.

Balstoties uz Ministru kabinets noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 5. punkta 1. apakšpunktu, atbalstu bērnam ar speciālajām vajadzībām, kurš iekļauts vispārējās izglītības programmā, nodrošina izglītības iestādes pedagogi, kuri bērnam izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi/sniedzis (viens no uzskaitītajiem):

Vai bērnam ir iespēja saņemt atbalsta pasākumus arī eksāmenu laikā? Kādos gadījumos bērns tiek atbrīvots no valsts pārbaudījumiem?

Jā, šāda iespēja pastāv.

Ja bērns mācās 9. klasē, tad, lai saņemtu atbalsta pasākumus arī eksāmenu laikā, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 25. punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība” 13. punktu, ir nepieciešams atzinums no (viena no uzskaitītajiem):

Svarīgi! Valsts pārbaudes darbos var saņemt tikai tos atbalsta pasākumus, kas ir saņemti ikdienas mācību procesā.

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami nonoteiktajiem valsts pārbaudījumiem” 4. punktu, bērnus, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi (58. mācību programma), smagi garīgās attīstības vai vairāki smagi attīstības traucējumi (59. mācību programma), atbrīvo no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības ieguvi, pamatojoties uz (visiem uzskaitītajiem):

• izglītības iestādes vadītāja rīkojumu;
• pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu;
• valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

Kam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 5. punktā noteikts, ka individuālo izglītības programmas apguves plānu izstrādā bērniem, kuri ir iekļauti speciālajā izglītības programmā vai kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas vai psihologa vai logopēda atzinums par nepieciešamību nodrošināt atbalsta pasākumus izglītības iestādē.

Ja bērnam ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, tad bērnam noteikti ir speciālista atzinums, kurā ir minēti arī ieteikumi izglītības iestādei.

No atzinumā minētajiem ieteikumiem pēc to iesniegšanas skolai vai bērnudārzam tiek izstrādāts bērnam atbilstošs individuālais izglītības programmas apguves plāns.

Svarīgi! Atbalsta pasākumi izglītības iestādē ir jānodrošina gan bērniem, kuriem pedagoģiski medicīniskā komisija ir ieteikusi izglītību turpināt kādā no speciālās izglītības programmām, gan gadījumā, ja speciālists (psihologs vai logopēds) bērnam ir sagatavojis atzinumu par atbalsta pasākumu nepieciešamību. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, izglītības iestādei ir jāizstrādā individuālais izglītības programmas apguves plāns, iekļaujot tajā atbalsta pasākumus gan ikdienas procesā, gan valsts pārbaudes darbos.

Vispārējā izglītības likuma 53. panta 2. daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ar speciālām vajadzībām, kurš iekļauts vispārizglītojošajā izglītības iestādē, ir nepieciešams izstrādāt individuālo izglītības programmas apguves plānu.

Nav minēts, ka, lai izstrādātu individuālo izglītības programmas apguves plānu,  bērnam obligāti jābūt speciālajā izglītības programmā, jo plānu izstrādā arī pamatojoties uz psihologa vai logopēda atzinuma pamata.

Kā rīkoties, ja mācību iestāde neļauj iepazīties ar individuālo izglītības programmas apguves plānu? 

Balstoties uzMinistru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 5. punkta 1. apakšpunktu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādē piedalās arī bērna likumiskie pārstāvji – vecāki vai arī pats bērns, ja ir sasniegta pilngadība.

No šī secināms, ka juridiski nedrīkst būt iespējama tāda situācija, kad vecāki netiek iepazīstināti ar plānu, jo minētajos Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka ģimene pat līdzdarbojas tā veidošanā.

Vadoties pēc Ministrukabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai toīstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”2. pielikuma “Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītojamam arspeciālām vajadzībām”, kur ir pievienots individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs, vairākas ailītes atvēlētas tieši likumiskajiem pārstāvjiem jeb vecākiem – gan viņu viedoklim, gan parakstiem, kas vēl vairāk juridiski apliecina to, ka vecāku iesaiste plāna izstrādē ir nepieciešama.

Svarīgi! Pat ja izglītības iestāde nevēlas, lai vecāki palīdz plāna veidošanā, tai ir pienākums informēt vecākus par plāna saturu.

Kritiskā gadījumā, ja plānu nav iespējams vecākam parādīt klātienē, to var aizsūtīt “E-klasē”, “myKoob” vai citā digitālajā mācību un saziņas platformā, ko kā oficiālo saziņu izmanto konkrētā izglītības iestāde.

Kā rīkoties, ja individuālais izglītības programmas apguves plāns neatbilst realitātei un bērna speciālajām vajadzībām?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 2. pielikumā “Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītojamam ar speciālām vajadzībām” pieejama individuālā plāna forma un aprakstīts, kā tas jāveido, tāpēc mācību iestādei nav iemesla neveidot saprotamu, bērna vajadzībām atbilstošu plānu.

	Pirmais solis ir komunikācija ar klases audzinātāju un/vai atbalsta personālu. Ja rodas kāda nesaprašanās vai neizveidojas komunikācija, tad vecāks vēršas pie izglītības iestādes administrācijas – ja netiek saņemta atbilde rakstiski, jādodas uz klātienes sarunu. Komunikācija jāveido mierpilni, taču nedrīkst aizmirst pamatot savu uztraukumu ar argumentiem.
	Ja pēc sarunas ar mācību iestādes vadību plānā netiek uzklausīti vai iekļauti pamatoti un argumentēti vecāku ieteikumi, tad jāsper otrais solis – saziņa ar konkrētās pašvaldības izglītības pārvaldi vai pašvaldības izglītības speciālistu. Katras pašvaldības mājaslapā ir jābūt pieejamai izglītības pārvaldes speciālista kontaktinformācijai – jāzvana vai jāraksta vēstule un jāizskaidro problēma.
	Gadījumā, ja arī pašvaldība necenšas situāciju risināt, jāīsteno trešais solis – vēršanās pie Izglītības kvalitātes valsts dienesta.

Kādas ir būtiskās individuālā mācību programmas apguves plāna sadaļas?

Individuālajam mācību programmas apguves plānam ir 4 būtiskas sadaļas.

Pirmā no tām ir bērna stipro pušu izvērtēšana un grūtību sagādājošo spēju pētīšana. Lai visprecīzāk būtu iespējams aizpildīt šo sadaļu, jācenšas atbildēt uz jautājumiem, piemēram, ko vēl bērnam būtu nepieciešams pilnveidot un attīstīt.

Pēc tam tiek izvirzīts reālistisks mērķis, kuru var sasniegt individuālā plāna īstenošanas laikā. Tik plašs un vispārināts mērķis kā, piemēram, “iegūt pamatizglītību” nav pieļaujams – specifiskāks mērķis var būt, piemēram, “patskaņu apgūšana”.

Nākamajā sadaļā ir aprakstīti visi mācīšanās paņēmieni, ar kuru palīdzību tiks sasniegts mērķis, ko pedagogi un speciālisti sasniegs kopīgi ar bērnu, piemēram, aprakstīts, kā tiks mācīts reizrēķins, rakstīšana.

Svarīgi! Mērķis visa plāna realizēšanas laikā ir nemainīgs, taču mācīšanās procesa sadaļā var tikt veiktas izmaiņas līdz mērķis tiek sasniegts.

Ceturtā plāna daļa ir izvērtēšana – ik pa laikam tiek izvērtēts, cik labi bērnam palīdz atbalsta pasākumi, mācīšanas metodes un stratēģijas.

Paraugs individuālā plāna izveidei apskatāms Ministru kabineta noteikumuNr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 2. pielikumā “Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītojamam ar speciālām vajadzībām” (skatīt vairāk: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam).

Cik bieži jāaktualizē individuālais izglītības programmas apguves plāns?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai toīstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 8. punktā noteikts, ka izglītības iestādei, sadarbībā ar bērnu un tā likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem) ne retāk kā divas reizes gadā jāveic plāna izvērtēšana un, ja nepieciešams, tā aktualizēšana.

Svarīgi! Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 6. punktu, plānu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmai izstrādā laikaposmam, kas nepārsniedz vienu mācību gadu, taču pirmsskolas izglītības programmai laikaposmam, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Protams, lielā mērā tas atkarīgs no situācijas, jo juridiski nav noteikts maksimālais plāna aktualizēšanas un izskatīšanas reižu skaits – ja ir redzams, ka bērns plānā uzstādīto mērķi ir sasniedzis, tad plāns jāaktualizē: jāizvirza jauns mērķis, varbūt jāveic izmaiņas bērnam nepieciešamajos atbalsta pasākumos (iespējams, daļa no tiem vairs bērnam nav vajadzīgi).

Vai nepieciešams pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, lai uzsāktu mājas apmācību?

Ja ar “mājas apmācību” izprotama izglītošana mājas apstākļos veselības stāvokļa dēļ, piemēram, bērnam ir kāda smaga trauma vai arī nesen bijusi operācija, kādēļ viņš nevar fiziski apmeklēt skolu, tad, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 253 “Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes” 8. punkta, pedagoģiski medicīniskā komisija iesaka mājmācību, kas var ilgt līdz 6 mēnešiem.

Ja mājmācība nepieciešama ilgāk par 6 mēnešiem, tad, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 253 “Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes” 8. punktu, vēlreiz jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija vai ārsts – speciālists (izņemot tādā gadījumā, ja tiek īstenota 59. mācību programma (bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem garīgās attīstības traucējumiem) – atsevišķās situācijās, vadoties pēc ārsta – speciālists slēdziena mājmācība var tikt ieteikta uz visu pamatskolas posmu).

Ja ar “mājas apmācību” izprotama paša vecāka sava bērna apmācīšana mājas apstākļos sākumskolas posmā, ko Izglītības likuma 8. pants atļauj, tad jāraksta iesniegums izglītības iestādes vadītājam.

Kā rīkoties, ja izglītības iestāde bērnu norīko mājmācībai?

Balstoties uz Izglītības likuma 57. panta 4. punktu, vecākiem ir tiesības saņemt informāciju par jautājumiem, kas skar bērna mācības, kas nozīmē, ka arī par mājmācību un tās iemesliem noteikti jājautā mācību iestādes administrācijai.

Jālūdz izglītības iestādei nevis mutisks, bet rakstisks pamatojums, kādēļ ir vajadzība bērnu norīkot mājmācībai.

Svarīgi! Noteikti nevajag pakļauties visam, ko izglītības iestāde saka – nepieciešams pieprasīt rakstiskus skaidrojumus. Mājas apmācību veselības stāvokļa dēļ kompetents ieteikt ir ārsts, speciālists, pamatojoties uz bērna veselības stāvokļa izvērtējumu.

Vai vecāks drīkst pieprasīt tikšanos ar klases audzinātāju?

Jā, protams, taču nevajadzētu skolotājam rakstīt sestdienā vai svētdienā – nepieciešams respektēt pedagoga brīvdienas.

Svarīgi atcerēties! Vēlams neplānot tikšanos mācību stundu laikā, jo tad pastāv risks, ka skolēni tiks atstāti bez pieskatīšanas vai arī piesaistīts kāds aizvietotājs, kas rezultēsies neprognozētā vides maiņā bērniem. Mācību stundu laikā pedagogam ir jābūt klasē vai nodarbību telpā kopā ar bērniem.

Ja vecākam nav iespējas neieplānot mācību stundu laikā, tad, protams, jālūdz skolai pielāgoties šādiem apstākļiem, un pirms tam vēlams pabrīdināt bērnus, tomēr maksimāli vajadzētu izvairīties no sarunām mācību stundu vai nodarbību laikā.

Ja nav iespējams doties uz klātienes tikšanos, to var noorganizēt digitāli, piemēram, veidojot sarunu platformā “ZOOM” vai “MS Teams”.

Vai vecākam ir tiesības uzzināt vairāk par klases vidi, skolēna sekmēm?

Jā, protams, drīkst vaicāt, un, balstoties uz Izglītības likuma 57. panta 4.punktu, vecākam ir tiesības uz savu jautājumu saņemt atbildi.

Jāņem vērā, ka skolotājs izpaudīs tikai to informāciju, kas ir aktuāla tikai konkrētajam bērnam un nestāstīs par citiem klasesbiedriem.

Svarīgi! Ļoti būtiski ir kopīgi apspriest bērna attīstību, jo tas sekmē bērna izaugsmi mācībās, kā arī palīdz veidot komunikāciju ar izglītības iestādi.

Kā jāveido komunikācija, lai sekmētu bērna izaugsmi?

Svarīgi apmainīties ar informāciju par bērnu, piemēram, vecāks var dalīties ar to, kādas metodes tiek izmantotas mājās, lai bērns vieglāk uztvertu informāciju –, iespējams, skola var pārņemt kādu no šīm metodēm un izmantot arī mācību procesā.

Svarīgi! Saruna jāveido mierpilnā, racionālā, konstruktīvā gaisotnē: nevajag pacelt balsi vai runāt uzstājīgā tonī, lai arī cik sāpīgs nebūtu temats; nepieciešams cienīt arī izglītības iestādes pedagogus, speciālistus un administrācijas pusi, uzklausīt tās sakāmo; nebaidīties sniegt padomus, ne norādes, lai mācību iestāde to neuztvertu kā aizrādījumu vai pārmetumu; vaicāt to, kas satrauc un ilgstoši nodarbina prātu.

Svarīgi! Vajag atcerēties, ka arī skolotājam ir savs darbalaiks un dažkārt limitēta spēja atbildēt – komunikācijā jāvienojas par konkrētu modeli, kā tiks veidota komunikācija – tā var notikt, piemēram: caur digitālajām mācību un saziņas platformām – “E-klasi”, “myKoob” vai citu; ar klātienes satikšanām – tiek norunāti konkrēti satikšanās laiki, dienas vai arī satikšanās notiek, kad tās nepieciešamas; ar telefona sarunu palīdzību – iepriekš ar skolotāju būtiski saskaņot, kad vecāks drīkst zvanīt; ar digitālajām saziņas platformām – “ZOOM”, “Microsoft Teams” vai citu.

Svarīgi! Jāvaicā arī speciālistiem, kas tiek apmeklēti, no viņu puses sniegt ieteikumus mācību iestādei – ja tādi ir, tad komunikācijas laikā noteikti jāpiemin arī tie. Šādā veidā var pastarpināti veicināt sadarbību starp izglītības iestādi un bērna speciālistiem.

Ko darīt, ja radusies problēma, ko nav iespējams izrisināt ar skolotāju?

Jāraksta vēstule izglītības iestādes vadītāja oficiālajam e-pastam, ko var atrast vai nu pašvaldības mājaslapā vai izglītības iestādes mājaslapā.

Svarīgi atcerēties! Kamēr jautājums ir uzdots tikai skolotājam, uz to ne vienmēr tiek saņemta atbilde, jo, iespējams, skolotājs tā risināšanā nav kompetents.

Rakstot vēstuli ir būtiski:

• būt konstruktīvam un korektam;
• izpaust savu domu loģiskā, racionālā un pamatotā veidā – emocijas jācenšas nolikt malā, lai arī cik sarežģīts nebūtu temats.

	Pirmais solis problēmas risināšanā vienmēr ir komunikācija ar izglītības iestādi un sākotnēji – ar bērna skolotāju, jo, ja, piemēram, tiks uzreiz rakstīts Izglītības un zinātnes ministrijai, arī viņi sākumā nosūtīs informāciju skolai.
	Svarīgi! Pašā situācijas risināšanas sākumā vienmēr ir skolotājs, kuram tiek aizsūtīta vēstule “E-klasē”, “myKoob” vai citā mācību platformā, kur norisinās komunikācija ar pedagogiem, paužot problēmu, piemēram, ka bērnam nenotiek logopēda nodarbības.
	Otrais solis problēmas risināšanā jāsper, ja nav jebkādas reakcijas vai atbildes no skolotāja. Šādā gadījumā jādodas pie cilvēka, kurš atbild par mācību procesu jeb pie sarunvalodā sauktā “mācību pārziņa” – direktora vietnieka izglītības jomā.
	Trešais solis jāīsteno, ja arī mācību pārzinis nepalīdz situācijas risināšanā. Mācību pārziņa bezdarbības gadījumā jāvēršas pie direktora.
	Ceturto soli nepieciešams spert, ja arī no direktora netiek saņemts nepieciešamais atbalsts situācijas atrisināšanā. Šāda scenārija gadījumā par jautājumu jāziņo pašvaldībai un tās izglītības pārvaldei.
	Svarīgi! Konkrētās pašvaldības izglītības pārvaldes speciālista kontaktinformāciju var atrast attiecīgās pašvaldības mājaslapā.
	Piektais solis tiek īstenots, ja arī pašvaldība neiesaistās palīdzības sniegšanā. Nākamais posms ir vēstule vai zvans Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).
	Būtiski atcerēties! Jautājums tiks atrisināts ātrāk, ja tā risināšana tiks veikta pakāpeniski – ieteicams negriezties uzreiz pie Izglītības un zinātnes ministrijas, jo ministrijā strādājošie, neskatoties uz situācijas nopietnību, jautājumu nosūtīs citiem.

Kā nodrošināt informācijas plūsmu starp vecākiem un izglītības iestādi?

Gan izglītības iestādei, gan reizēm arī vecākiem ir jāmācās savstarpēji komunicēt, jāspēj izprast, ka informācijas apmaiņa ir būtiska – izglītības iestādei jāļauj zināt, kas notiek izglītības iestādē, kā tiek organizēts mācību process, atbalsta pasākumi.

	Ieteikums! Bērna skolotājs var pat nofilmēt, kā bērns darbojas kādā nodarbībā, un aizsūtīt video materiālu vecākiem, lai būtu pārliecība, ka bērns iesaistās un darbojas (lai netiktu pārkāpts citu bērnu privātums, skolotājam jālūdz fotografēt vai filmēt tikai konkrētais bērns).
	Ieteikums! Var censties veidot kompromisu – vecāks sniedz maksimāli daudz informācijas par savu bērnu, un pretī no skolas saņem savlaicīgu informēšanu par pārbaudes darbiem, pasākumiem, potenciālām vides pārmaiņām, par skolotāja nebūšanu uz kādām stundām.

Ko darīt, ja logopēds vai kāds cits speciālists nespēj veidot sadarbību ar bērnu?

Primāri speciālistam būtu jābūt tam, kurš cenšas ar bērnu veidot saikni. Konkrētajā gadījumā logopēdam primāri būtu jāmeklē iespējas, kā pilnveidot savas sadarbības prasmes un pētīt, kā būtu iespējams bērnu ieinteresēt savās nodarbībās.

Dažkārt bērns tiešām atsakās sadarboties ar speciālistu – tādā gadījumā, ja konkrētajā izglītības iestādē ir vairāki konkrētās jomas speciālisti, varbūt bērnam jāļauj padarboties ar kādu no tiem.

Svarīgi! Lai panāktu speciālista maiņu, vecākam jārunā ar izglītības iestādes vadītāju, lai palīdzētu arī skolai vai bērnudārzam izprast situāciju un iedrošinātu situācijas risināšanā un plāna veidošanā būt elastīgākiem, piemēram, jāiesaka bērnam darboties ar speciālistu, kurš strādā ar mazliet vecākiem bērniem.

Vienmēr jāmēģina saprast cēloņi, kādēļ neizveidojas sadarbība starp speciālistu un bērnu.

Vai juridiski ir iespējams noteikt bērnam turpināt mācības kādā izglītības iestādē pēc 9. klases?

Nē, neviens nevar piespiest bērnam pēc pamatizglītības iegūšanas turpināt mācības.

Satversmes 112.pants nosaka, ka obligāta bērnam ir pamatizglītības iegūšana, kā arī valsts nodrošina iespēju iegūt gan bez maksas pamatizglītību, gan vidējo izglītību. Nav minēts, ka arī vidējā izglītība vai profesionālā izglītība būtu obligāta.

Atsaucoties uz Izglītībaslikuma 4. pantu, bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei Latvijā ir obligāta no 5 gadu vecuma, kas nozīmē, ka ikvienam bērnam, kurš sasniedzis 5 gadu vecumu, ir jābūt kādā izglītības iestādē. Pēc pamatizglītības iegūšanas jaunietim ir brīva izvēle, kā rīkoties – iegūt profesionālo izglītību, lai spētu veikt kādu konkrētu darbu, apmeklēt dienas centru vai mācības nekādā veidā neturpināt.

Kādas tālākās izglītības iespējas pastāv bērniem ar 59. programmas kodu jeb bērnam ar vidēji smagiem, smagiem vai vairākiem garīgās attīstības traucējumiem?

Tas ir ļoti atkarīgs no paša jaunieša. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 16. pielikuma 10. punktā ir noteikts, ka bērns ar 59. programmas kodu pamatizglītību drīkst iegūt 12 gadu garumā, kas nenozīmē, ka jaunietis tiek atstāts divus gadus vienā klasē, bet gan to, ka šiem bērniem ir papildus mācību gadi, lai būtu iespējams nostiprināt apgūtās praktiskās iemaņas.

Svarīgi atcerēties! Bērniem ar 59. kodu mācību process nereti ir lēnāks, kā arī apkārtējās vides atbalsts ir nepieciešams vairāk, tādēļ tiek ieteikts pamatizglītību iegūt nevis 9, bet gan 12 gadu garumā.

Pēc apliecības par pamatizglītības iegūšanu saņemšanas viss ir atkarīgs no paša bērna.

Atsaucoties uz Vispārējās izglītības likuma 50. panta 4. daļu, bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā apgūt arī profesionālās pamatizglītības programmas. Ir jaunieši, kas šo iespēju izmanto, un dodas iegūt profesionālās pamatizglītības diplomu, lai kļūtu, piemēram, par remontstrādnieku vai pavāra palīgu jeb virtuves darbinieku.

Daudzas profesijas un iespējas strādāt piedāvā Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu. SIVA palīdz gan cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, gan cilvēkiem, kuri dzīves laikā guvuši kādu traumu, kas traucē turpināt darbu līdzšinējā profesijā.

Lai būtu iespējams cilvēkam piemeklēt iespējami piemērotāku darbavietu, SIVA veic arī prasmju un spēju novērtēšanu, pēc tam piedāvājot atbilstošāko programmu vai profesiju.

Ir arī liela daļa jauniešu ar 59. kodu, kas pēc pamatizglītības iegūšanas apmeklē un aktīvi darbojas dienas centros. Kā piemēru vērts minēt dienas centru “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, kur tiek ražotas un tirgotas sveces, tādējādi iegūstot finansējumu un finansiālo atbalstu centram.

Svarīgi! Katrs bērns ir atšķirīgs, tādēļ tālākais ceļš pēc pamatizglītības iegūšanas atkarīgs no tā, kādas prasmes bērns apguvis. Bērna nākotnes profesijas izvēle atkarīga arī no dzīvesvietas – jāizrunā, cik lielu attālumu jaunietis gatavs mērot darba dēļ, varbūt vēlas dzīvot kopmītnēs, studentu viesnīcās.

Dienas centru Latvijā trūkst, tādēļ, lai iegūtu darbavietu tur, ir jāizstāv garās rindas. Šī iemesla dēļ nereti jaunieši ar 59. kodu pēc pamatizglītības iegūšanas spiesti palikt mājās, jo nespēj atrast darbavietu, ja dzīvesvieta atrodas tālu no kāda lielāka centra vai pilsētas.

Būtiski ir iedrošināt potenciālo darba devēju, ka arī bērns ar garīgās attīstības traucējumiem spēj darbu veikt prasmīgi un precīzi – nav pamata bailēm, ka darba pienākumi tiks paveikti par matu sliktāk nekā gadījumā, ja tos veiktu cilvēks bez garīgās attīstības traucējumiem.

Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par iespējām iegūt profesiju nākotnē, jāapspriežas ar izglītības iestādes administrāciju, kur bērns iegūst pamatizglītību, un speciālistiem – ārstiem. Neskatoties uz ceļu dažādību, cilvēkam ar garīgās attīstības traucējumiem pastāv dažādas iespējas strādāt un pelnīt algu, tādējādi iekļaujoties sabiedrībā un turpinot iepazīt pasauli.

Situācija: skola paziņo, ka bērnam jāmeklē cita mācību iestāde.

Kā rīkoties?

Obligāti jājautā skolas administrācijai rakstisks apliecinājums, kurā skola paskaidro, kādēļ bērnam skola vai bērnudārzs jāmaina.

Situācija: bērns, ar speciālām vajadzībām kurš tiek iekļauts vispārizglītojošajā iestādē un klasē, nereti sastopas ar mobingu no citiem bērniem, kuri fokusējas uz stereotipiem un nevēlas pat iedziļināties situācijās, kas rodas, un vienmēr vaino bērnu ar speciālajām vajadzībām.

Kā rīkoties?

Šajā gadījumā nepieciešams smags un liels darbs ar sabiedrības izglītošanu, jo šiem bērniem, iespējams, iesakņojusies savu vecāku ideoloģija un nežēlība pret cilvēkiem ar speciālām vajadzībām pārņemta no ģimenes.

Ļoti būtiski ir vecākiem un izglītības iestādēm saviem bērniem un audzēkņiem mācīt pieņemšanu un to, cik tā ir būtiska, lai bērni savā starpā nekonfliktētu.

Diemžēl individuālā līmenī mainīt kaut ko ir ļoti sarežģīti, taču var:

• runāt ar bērna skolotājiem vai skolas administrāciju;
• aktualizēt problēmu un lūgt mācību procesā iekļaut sarunas ar skolēniem par to, cik svarīgi ir pret visiem izturēties ar cieņu un empātiju;
• organizēt vecākiem izglītojošus pasākumus, vecāku sapulces, diskusijas.

Ja aplūko situāciju juridiski, balstoties uz Izglītības likuma 30. panta 3. daļas 6. punktu, izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt informāciju par vardarbību pret bērnu, kas mācās konkrētajā izglītības iestādē un risināt radušos situāciju. No šī secināms, ka par radušos situāciju jāziņo mācību iestādes vadītājam, lai būtu iespējams problēmu risināt.

Situācija: neverbālie bērni nespēj izklāstīt, kādas ir bijušas situācijas, kā jūtas klasē.

Kā rīkoties, lai izprastu atmosfēru izglītības iestādē?

Šajā gadījumā ļoti būtisku lomu spēlē komunikācija ar skolotājiem, kuri strādā ar bērnu.

Lai pilnīgāk izprastu situāciju, var lūgt atsūtīt arī video materiālu, lai vecāks gūtu plašāku priekšstatu par to, kā bērns strādā klasē vai grupā.

Svarīgi! Ja skolotājs protestē pret vecāku informēšanu ar video materiālu palīdzību, jācenšas pārliecināt, ka nav jāfotografē visi bērni, turklāt video uzņemšana prasa tikai pāris sekundes un dažus pieskārienus telefonam – netiek pieprasīts visas nodarbības ieraksts vai garas ziņas par to, ko bērns attiecīgajā dienā paveicis.

Situācija: bērnam dzimtā valoda nav latviešu.

Kā tiek plānots palīdzēt bērnam integrēties skolā?

Valstī 2022. gadā tika apstiprināti grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka pamazām skolas atbrīvojas no mazākumtautību programmām jeb trīs gadu laikā tiek paredzēta pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Lai mazākumtautības bērnu sagatavotu skolai, pirmkārt ir maksimāli jāpaplašina viņa vārdu krājums mācību valodā, lai iespējami atvieglotu mācību procesu.

Svarīgi! Mācību valodas neapgūšana var nozīmēt to, ka skolotājam ir jātulko bērnam viss, kas tiek mācīts, jo mācību valoda ļoti atšķiras no sarunvalodas, respektīvi, ja bērns runā labi sarunvalodā, tas nenozīmē, ka arī viņa mācību valoda ir tikpat laba.

Latvijā ir pašvaldības, kurām ir piešķirts papildus finansējums, lai bērniem organizētu nodarbības līdz pat 2 stundām nedēļā latviešu valodas pilnveidei.

Bērnam ar 59. kodu, kuram ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi, turklāt kurš sākotnēji ir iemācījies uztvert pasauli krievu valodā, protams, pāriešana uz latviešu valodu nebūs viegla, taču vārdu pa vārdam to var censties panākt.

Šobrīd normatīvajos aktos nav minēts nekas par tulka pieejamību mācību procesā, taču jācer uz skolotāju atsaucību, sapratni un gatavību vajadzības gadījumā tulkot.

Svarīgi! Arī vecākiem jācenšas iespēju robežās mājās kaut nedaudz runāt latviešu valodā, piemēram, lietojot atsevišķus vārdiņus, īsus teikumus latviešu valodā vai priekšmetu (piemēram, “krūze”) nosaukt gan bērna dzimtajā valodā, gan latviešu valodā.

Situācija: bērns spiest mērot lielu attālumu, lai dotos uz skolu Rīgā, kur būtu iespējams mācīties atbilstošajā programmā, jo pašvaldības izglītības iestādēs nav vietu.

Kā rīkoties?

Balstoties uz Izglītības likuma 17. panta 3. daļas 1. punkta 2. apakšpunktu, pašvaldībām ir pienākums nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši personas vajadzībām, kā arī Izglītības likuma 17. panta 3. daļas 12. punktā noteikts, ka pašvaldībām jānodrošina iespēja iegūt izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām.

Protams, jāņem vērā, ka ne vienmēr tas ir fiziski iespējams, taču atbilstoši juridiski noteiktajam, pašvaldībai ir jāpalīdz problēmas risināšanā. Tas nozīmē, ka sākotnēji jāvēršas pie cilvēka, kurš ir atbildīgs par izglītību pašvaldībā – tas var būt, piemēram, izglītības speciālists vai izglītības pārvaldes darbinieks konkrētajā pašvaldībā. Jāraksta rakstisks iesniegums par to, ka, esot X pašvaldības iedzīvotājs ar bērnu, kurš arī ir X pašvaldības iedzīvotājs, lūdz risināt jautājumu saistībā ar izglītības iespējām pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.

Svarīgi atcerēties! Gan skola, gan bērnudārzs speciālās izglītības programmu var licencēt pat tikai vienam bērnam – nav nepieciešama pilna klase vai grupa, lai tas būtu iespējams – praktiski tas izpaužas kā šī viena bērna iekļaušana grupā vai klasē.

Mazākās pašvaldībās, iespējams, ir tikai izglītības speciālists, kuram šis rakstiskais iesniegums būtu attiecīgi jāadresē, taču, ja nav iespējams atrast izglītības speciālistu vai izglītības pārvaldes darbinieku, var rakstīt arī pašvaldības deputātu izglītības komisijai vai komitejai, kuru izveidojusi noteikts skaits deputātu, kuri risina ar izglītību saistītus jautājumus.

Konkrētās pašvaldības izglītības pārvaldes speciālista vai deputātu izglītības komisijas vai komitejas kontaktinformāciju iespējams atrast pašvaldības mājaslapā.

Protams, jādomā par to, ko izglītības iestāde var piedāvāt konkrētajam bērnam, lai licencēšana nav tikai licencēšanas pēc, bet gan ar potenci palīdzēt, nevis bērnu atstumt vai nesniegt viņam nepieciešamo atbalstu.

Situācija: pašvaldības speciālists piedāvā bērnu ievietot internātā 30 kilometru attālumā no dzīvesvietas.

Vai vecāks spiests katru dienu bērnu vadāt uz izglītības iestādi?

Balstoties uz Izglītības likuma 17. panta 1. daļu un 17. panta 3. daļas 12. punktu, ja ir uzrakstīts iesniegums par programmas licencēšanu netālu esošā skolā, tad pašvaldība nevar atteikties saskaņot šīs programmas licencēšanu konkrētajā skolā un iekļaut bērnu speciālajā izglītības programmā.

Ja pašvaldības speciālists šajā gadījumā piedāvā tuvāko speciālās izglītības iestādi, atsaucoties uz Izglītības likuma 57. panta 1. punktu, bērna vecākam ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību, tātad vecākam ir tiesības iestāties par to, lai tuvāk esoša skola licencē speciālās izglītības programmu bērnam, taču būtiski zināt, vai konkrētajā pašvaldības skolā ir attiecīgie speciālisti, kas varētu bērnam sniegt nepieciešamo atbalstu.

Brīdī, kad ar izglītības iestāde licencē konkrēto programmu, sadarbībā ar pašvaldību tiek apstiprināts, ka skolā ir pieejami nepieciešamie speciālisti un resursi programmas realizēšanā, piemēram, psihologs, logopēds, vides pielāgojumi, taču tas atkarīgs no bērna speciālajām vajadzībām.

Svarīgi! Ja ir konkrētas vēlmes saistībā ar to, starp kādiem bērniem vecāks vai pats bērns vēlas, lai jaunietis atrastos, tad tas arī jāpiemin rakstiskajā iesniegumā.

Situācija: skolas Rīgā paziņo, ka bērnam nevar nodrošināt mācības Rīgā. Šī iemesla dēļ vecāki spiesti vadāt bērnu uz citu attālu pilsētu turp un atpakaļ. Ceļa izdevumus sedz vecāki, jo skola ir ar internātu un ir ieinteresēta, lai bērns tur paliktu. Vecāki un bērns nav gatavi bērnu atstāt internātā.

Kā rīkoties?

Izglītības likuma 17. panta 3. daļas 12. punktā noteikts, ka viens no pašvaldības pienākumiem ir nodrošināt izglītības ieguvi bērniem ar speciālām vajadzībām. Šis nozīmē, ka primāri Rīgas skolām būtu jācenšas atrast bērnam vietu kādā Rīgas skolā – ja nav vietas kādā no klasēm, tad, iespējams, jāmēģina izveidot jauna klase vai jāsadala jau kāda esošā (ja to ļauj izglītības iestādes iekšējie resursi, tostarp telpas).

Sadalīšanas rezultātā izveidotos jaunas klases, kurās katrā būtu mazāk skolēnu, un būtu iespējams iekļaut arī bērnu, kuram iepriekš skolā mācības atteiktas.

Ja neviena no skolām šādu risinājumu īstenot nespēj, tām jāsniedz rakstisks skaidrojums, kādēļ. Rakstiskā skaidrojuma sniegšanu nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 10. punkts, kurā minēts, ka bērna izglītības iestādē neuzņemšanas gadījumā skolas vai bērnudārza vadītājs rakstiski informē par atteikuma iemesliem.

Ja runa ir konkrēti par transportu, tad, balstoties uz Izglītības likuma 17. panta 3. daļas 14. punktu, pašvaldībai jānodrošina bērnam transports gan no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, gan atpakaļ uz dzīvesvietu, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Tā kā punktā nav minēts, ka tas nav spēkā, ja izglītības iestāde atrodas ārpus pašvaldības, secināms, ka tas attiecas arī uz bērniem, kas dzīvo Rīgā, taču mācās ārpus pilsētas. Arī Izglītības likuma 55. panta 4. punktā minētas, ka bērnam, kurš uzsāk gaitas kādā mācību iestādē, ir tiesības saņemt atlaides, stipendijas sabiedriskā transporta izmantošanai, kā arī cita veida materiālo palīdzību.

Jāzvana vai jāraksta vēstule Rīgas domes Izglītības pārvaldei, mierīgi jāizskaidro situācija un jālūdz tā risināt.

Svarīgi! Ja šī problēma ir aktuāla, taču bērns dzīvo citā pašvaldībā, nevis Rīgā, jāmeklē atbilde noteikumos, kas ir saistoši attiecīgajai pašvaldībai, kā arī jāraksta attiecīgs iesniegums konkrētajai bērna pašvaldībai.

Piemērs: Valmieras novadā dzīvojošajiem būs saistoši Valmieras novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 64 “Kārtība, kādā Valmieras novada pašvaldība kompensē vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu izglītojamiem braukšanas izdevumus par sabiedriskā transporta izmantošanu”.

Situācija: skolā netiek nodrošināti bērnam atbilstoši apstākļi, piemēram, bērnam netiek pievērsta uzmanība, nodrošināts materiālais atbalsts, tiek dažādos veidos apgrūtināts izglītošanās process.

Kā rīkoties?

Pirmkārt, lai censtos novērst nelabvēlīgos apstākļus, jāvēršas pie skolotāja, pēc tam – pie izglītības iestādes vadītāja.

Svarīgi! Pirms došanās pie mācību iestādes vadītāja situāciju var apspriest ar citu klasesbiedru vecākiem, kā arī iniciēt grupveidā (ar tiem vecākiem, kuriem problēma ir saistoša) doties pie skolas vai bērnudārza direktora, lai veidotu diplomātisku, cieņpilnu dialogu ar vadību un izrunātu visu.

Ja izglītības iestādes direktors neuzklausa un nerisina problēmu, jāvēršas pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista, kuram tiek lūgta palīdzība situācijas risināšanā (konkrētās pašvaldības izglītības pārvaldes speciālista kontaktinformāciju iespējams atrast attiecīgās pašvaldības mājaslapā).

Ja arī pašvaldības izglītības pārvalde nespēj sniegt jebkāda veida atbalstu, jāvēršas Izglītības valsts kvalitātes dienestā, kas, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 225 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums” 2. punktu, sniedz atbalstu izglītības procesā un palīdz nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību.

Situācija: bērnam skolotāju slimošanas dēļ bieži mainās pedagogi.

Kā rīkoties, lai bērnam šī vides maiņa nebūtu tik strauja?

Protams, straujas vides pārmaiņas ietekmē arī bērna mācīšanās procesu, taču nav iespējams novērst citu cilvēku slimošanu.

Neskatoties uz to, ka skolotājs slimo, bērni bez izglītības nepaliek – kāds cits skolotājs kļūst par aizvietotāju. Ja rodas kāds jautājums, atbildes meklēšanā jāgriežas pie aizvietotāja.

Svarīgi! Gadījumā, ja nav zināms, kurš aizvieto skolotāju, šī “pagaidu aizvietotāja” kontaktinformācija ir jājautā mācību pārzinim jeb speciālistam, kurš plāno aizvietošanu.

Situācija: pēkšņi skolā tiek veiktas iepriekš neprognozētas pārmaiņas – mainās telpu izvietojums, asistenti, pedagogi, vide.

Kā atvieglot bērnam mācību procesu, lai viņš pārmaiņām būtu gatavs?

Bērni un viņu vecāki no izglītības iestādes administrācijas puses pirms pārmaiņu veikšanas jāinformē.

Tikai tādā gadījumā, kad ir zināms, ka pārmaiņas notiks, bērnu var tām sagatavot, tādējādi atvieglojot pielāgošanās procesu jaunajiem apstākļiem.

Situācija: skolas pedagogs ir acīmredzami nekompetents un ar nepietiekošu pieredzi.

Vai vecākiem ir tiesības lūgt izglītības iestādes administrācijai apsvērt pedagoga maiņu?

Izglītības likuma 57. panta 2. punktā noteikts, ka vecākam ir tiesības piedalīties mācību procesa pilnveidē. Tā kā šāda veida ieteikums un novērojums atbilst vecāka līdzdalībai mācību procesā, tad jā, var lūgt skolas administrācijai šo jautājumu risināt.

Iespējams, skolotājam nepieciešama klases maiņa – varbūt ar citiem skolēniem pedagogam izveidotos labāka sadarbība. Skolotāju maiņu vislabāk veikt kādā no brīvlaikiem, taču to, kad tieši maiņa tiek veikta, izlemj izglītības iestāde.

Svarīgi! Kad dodas uz sarunu ar skolas administrāciju, jāpatur prātā, ka vairāk jābalstās uz argumentiem, nevis emocijām, piemēram, jāpamato, piemēram:  kādēļ tieši iepriekšējā skolotāja bija labāka; kādā veidā sadarbība ar skolēniem iepriekš bija veiksmīgāka; kā tikusi ietekmēta bērna akadēmiskā un emocionālā izaugsme līdz ar pedagoga maiņu.

Situācija: izglītības iestādes ignorē bērna stiprās puses, un liek apgūt prasmes, ko bērns jau māk – pedagogi nav elastīgi un nepiemērojas bērnam.

Kā rīkoties?

Šajā gadījumā tas var rezultēties tajā, ka bērns vairs nav ieinteresēts iesaistīties un izzināt to, ko māca.

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no skolotāja un viņa spējas integrēt bērna prasmes mācību programmā – kāds skolotājs spēj veiksmīgāk apvienot bērna stiprās puses ar mācāmo materiālu, ko, iespējams, bērns apguvis, taču citam tas sagādā grūtības.

Svarīgi! Situācijas risināšanā jāiesaista konkrētais pedagogs:  jācenšas veidot konstruktīva saruna ar skolotāju; jāuzklausa skolotāja atgriezeniskā saite par bērnu un viņa darbu klasē; jālūdz uzklausīt arī sava – vecāka teiktais par bērnu un to, kas vēl jāiemāca, jāapgūst.

Situācija: izglītības iestādei trūkst pedagogu un speciālistu – tiek solīts, ka bērnam būs pieejams gan logopēds, gan psihologs, taču reāli speciālists izglītības iestādē ir vien aptuveni reizi mēnesī.

Kā rīkoties?

Jo mazāks bērnu skaits izglītības iestādē, jo mazāks finansējums tiek tai piešķirts.

Tā kā speciālistus speciālās izglītības iestādes pieņem no šī mācību iestādei dotā finansējuma, tad nereti nav ne iespējas algot speciālistus, nedz vēlmes strādāt par mazu algu.

Svarīgi! Lai kaut cik kompensētu kāda speciālista neesamību, var lūgt, piemēram, pedagoga palīgam veidot saikni ar bērnu, tādējādi nodrošinot bērna nodarbinātību un iesaisti aktivitātēs.

Situācija: bērns mācību procesa laikā neizrāda interesi vai neveic uzdotos uzdevumus, piemēram, lien zem galda.

Kā rīkoties?

Jāveido komunikācija ar skolotāju – jāvaicā par situāciju klasē, konkrētajiem darba uzdevumiem, kuru laikā skolēns veic šādas darbības.

Pedagogam ir būtiski izvērtēt sevis uzdoto uzdevums – varbūt tas bijis par sarežģītu un skolēna protests ir šī darbība, ko viņš veic (šajā gadījumā – līšana zem galda).

Jāveic darbs ar uzvedību un jāmeklē problēmas cēloņi – jācenšas izprast, kādēļ bērns, piemēram, lien zem galda.

Jāanalizē konkrētā situācija, lai būtu iespējams spriest vairāk.

Sākotnēji jācenšas runāt ar skolotāju, lūgt, lai pievērš vairāk uzmanības, kad bērns sāk veikt šāda tipa darbības, lai labāk noskaidrotu to veikšanas iemeslu.

Jācenšas atrast veids, kā veidot ar skolotāju komunikāciju, taču, ja skolotājs atsaka un nevēlas veidot jebkāda veida sarunu, tad jādodas pie skolas administrācijas.

Svarīgi! Lai vecāks labāk izprastu situāciju, var palūgt skolotājam sūtīt vecākam video, audio materiālus vai attēlus no nodarbībām (lai neaizskartu citu bērnu privātumu, var palūgt attēlos vai video iekļaut tikai konkrēto bērnu).

Situācija: skola nespēj tikt galā ar citu klasesbiedru uzvedību, jo vienam no bērniem ir destruktīva, traucējoša uzvedība, un tas ietekmē arī atmosfēru klasē.

Kā rīkoties citu bērnu vecākiem?

Noteikti jāvēršas pie izglītības iestādes administrācijas jautājuma risināšanā.

Atkarībā no tā, kā tiek organizēts mācību process, risināšanā jāiesaistās gan tā bērna vecākiem, kuru bērnam ir destruktīvā uzvedība, gan klasesbiedru vecākiem, kurus bērna uzvedība ietekmē.

Iespējams, konkrētajam bērnam ir nepieciešams papildus atbalsts, varbūt daļa nodarbību jāveic mazākās grupās vai individuāli, taču pašrocīgi spriedumus iespējams veikt nevar – jākonsultējas ar speciālistiem.

Situācija: skola bērnam pieprasa lietot konkrētus medikamentus.

Vai izglītības iestāde drīkst piespiest bērnam tos lietot?

Nē, nevar – balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 175 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi” 32. punktu, medikamentu izrakstīšanas kompetence ir vienīgi ārstam – speciālistam vai ārsta palīgam, kurš strādā ārstniecības iestādē.

Ja runa ir par īpašajām medikamentu receptēm, kuras tiek izrakstītas psihotropu jeb nervu sistēmu ietekmējošu zāļu iegādei vai tādām zālēm, kuru iegādes izdevumi pacientam tiek daļēji vai pilnībā kompensēti, tad, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 175 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi” 33. pantu, tās var izrakstīt tikai ārsts – speciālists, kurš strādā ārstniecības iestādē.

Svarīgi! Ja bērna vecākam šķiet, ka izrakstītie medikamenti sniedz nevēlamus blakusefektus, nav bērnam atbilstoši vai nepalīdz, noteikti jāsazinās ar speciālistu, kurš izrakstījis bērnam konkrētos medikamentus.

Ne skolas atbalsta personālam, ne psihologam nav tiesību piespiest bērnam lietot vai izrakstīt bērnam medikamentus.

Šādā gadījumā noteikti jākonsultējas ar ārstu, un jālūdz, lai ārsts ziņo izglītības iestādei, kādi medikamenti tiek lietoti, kā tie iedarbojas uz bērnu un kā tieši jāpielāgo mācību process, lai bērns spētu pilnvērtīgi iesaistīties nodarbībās, tādējādi nodrošinot sapratni no skolas pedagogu puses.

Situācija: skola liek apmeklēt konkrētu psihiatru.

Kā rīkoties?

Balstoties uz Pacientu tiesību likuma 8. pantu, pacientam (šajā gadījumā – bērnam) ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi. Tas nozīmē, ka psihiatru nevar izvēlēties izglītības iestāde.

Tā kā psihiatrs nav piesaistīts dzīvesvietai, šo speciālistu var izvēlēties visas Latvijas robežās.

Skola nedrīkst piespiest doties pie kāda konkrēta psihiatra, neskatoties uz to, ka speciālajās skolās šie ārsti ir. Vecāks bērnam var brīvi izvēlēties kā valsts apmaksātu, tā privāti praktizējošu psihiatru.