Kā veikt pārdomātu un pareizu lēmumu, izvēloties bērnam piemērotu izglītības iestādi?

Speciālās skolas ir ļoti dažādas, tāpat arī katram vecākam ir atšķirīgs viedoklis par katru skolu. Lai labāk izprastu, vai konkrētā izglītības iestāde bērnam būtu piemērota, ieteicams pirms mācību uzsākšanas:

doties uz klātienes sarunām ar izglītības iestādes administrāciju, kuru laikā jāizrunā visi jautājumi par bērna turpmāko izglītību, piemēram:

Ieteikums! Lai neaizmirstu izglītības iestādei pajautāt visus interesējošos un sev un bērnam aktuālos jautājumus, ieteicams tos uzrakstīt uz papīra lapas un sarakstā ieskatīties sarunas laikā.

apmeklēt izglītības iestādi un izstaigāt, aplūkot tās telpas, gaiteņus, klases, lai izprastu, vai to iekārtojums, izkārtojums būtu atbilstošs bērna vajadzībām, vai bērns telpās justos patīkami un ērti;

Ieteikums! Arī paša bērna viedoklis ir ļoti būtisks izglītības iestādes izvēlē, tādēļ, ja bērns nav klātesošs skolas apmeklējuma laikā, skolas vai bērnudārza telpas var nofotografēt vai nofilmēt, pēc tam parādot bērnam.

no tiem vecākiem, kuru bērni mācās konkrētajā izglītības iestādē, noskaidrot reālo situāciju skolā, jautājot, piemēram:

• kāda ir skolā valdošā vide un atmosfēra?
• kāda ir skolotāju attieksme pret skolēniem?
• kā tiek organizēts mācību process?
• vai skola īsteno un pievērš vērību katra individuālo izglītības programmas apguves plānu? Cik bieži individuālais plāns tiek aktualizēts?
• cik liela atsaucība sagaidāma no pedagogu puses – vai skolotāji ir spējīgi veikli pielāgoties bērnu speciālajām vajadzībām un iesaistās problēmu risināšanā?

ar izglītības iestādes administrācijas palīdzību noorganizēt atsevišķu tikšanos ar pedagogiem, lai rastos pilnīgāks priekšstats par mācību personālu.

Svarīgi! Nepieciešams iegūt maksimāli daudz informācijas tieši no mācību iestādes vadītāja, jo tieši viņš ir skolas vai bērnudārza filozofijas veidotājs, tostarp ir atbildīgs par bērnu iekļaušanas iespējām.

Kā rīkoties, lai bērns varētu iekļauties speciālajā izglītības programmā?

Tas atkarīgs no izglītības iestādes, kur bērns plāno uzsākt mācību gaitas, taču vairumā gadījumu pirmie soļi bērna iekļaušanā speciālās izglītības programmā ir vienādi.

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 4. punkta 1. apakšpunktu un 6. punkta 1. apakšpunktu, vecākam pirmkārt jāiesniedz rakstisks iesniegums pedagoģiski medicīniskajai komisijai ar lūgumu izvērtēt bērna spējas un attīstības līmeni, iesakot atbilstošāko izglītības programmu.

Uz šī iesnieguma pedagoģiski medicīniskā komisija izvērtēs bērna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, lai noteiktu bērnam vispiemērotāko izglītības programmu. Par pedagoģiski medicīniskajai komisijai nepieciešamajiem speciālistu atzinumiem vairāk informāciju var iegūt: https://likumi.lv/ta/id/252162-noteikumi-par-pedagogiski-mediciniskajam-komisijam 1.pielikumā.

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 2. un 4. punktu, iesniegums vai speciālistu atzinumi jāiesniedz valsts pedagoģiski medicīniskajai komisijai, lai tā varētu noteikt, kura speciālās izglītības programma atbilstoša bērnam, ja plānots sākt mācīties:

speciālās pamatizglītības (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) vai speciālās vidējās izglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 12. klasei) un bērnam ir:

• redzes traucējumi;
• dzirdes traucējumi;
• fiziskās attīstības traucējumi.

speciālās pamatizglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) un bērnam ir:

• somatiskās saslimšanas (bērniem, kuri mācās vai plāno uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei);
• garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• mācīšanās traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• valodas traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• garīgās veselības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei).

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 3. un 6. punktu, iesniegums vai speciālistu atzinumi jāiesniedz pašvaldības pedagoģiski medicīniskajai komisijai, lai tā varētu noteikt, kura speciālās izglītības programma atbilstoša bērnam, ja plānots sākt mācīties:

speciālās pirmsskolas izglītības programmā vai pirmsskolas izglītības programmā.

speciālās pamatizglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) un bērnam ir:

• smagi garīgās attīstības vai vairāki smagi garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās vai plāno uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei);
• garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• mācīšanās traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• valodas traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• garīgās veselības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei).

Kāds pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums jāsaņem, lai pēc pirmsskolas pabeigšanas ietu speciālajā skolā?

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 2. pielikumu “Atzinuma veidlapas paraugs”, pretī tekstam “Izglītojamā veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotākā izglītības programma ir” un “izglītības programmas kods” jāieraksta tikai viens programmas nosaukums un kods, jo vārdi “programma” un “kods” norāda uz vienskaitli, tātad tikai vienu programmu un vienu kodu.

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. pielikumu “Pirmais un otrais klasifikācijas līmenis un tā salīdzinājums ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) un Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED-2011)”, katrai izglītības pakāpei – pirmsskolas izglītībai, pamatizglītības pirmajam, otrajam posmam, vidējās izglītības pakāpe, augstākās izglītības pakāpei – atšķiras pirmais koda cipars. No šī secināms, ka tas izglītības programmas kods, ko pedagoģiski medicīniskā komisija piešķir pirmsskolas izglītībai, noteikti nebūs tāds pats, kā tas, kas jāpiešķir pamatizglītības ieguvei. Tas nozīmē, ka pedagoģiski medicīniskā komisija nevar bērnam vienlaicīgi izsniegt atzinumu par divām speciālās izglītības programmām – gan pirmsskolas, gan skolas (pamatizglītības).

No rakstītā var secināt, ka tas pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, kas tiek izsniegts bērna mācībām pirmsskolas iestādē, netiek pieņemts mācībām skolā (pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā), tātad, lai uzsāktu mācības speciālajā izglītības programmā speciālajā vai vispārizglītojošā skolā, ir atkārtoti jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija un jāsaņem jauns atzinums.

Ir gadījumi, kad bērns pēc speciālās izglītības iegūšanas pirmsskolā var mācīties vispārizglītojošajā skolā, bet ar atbalsta pasākumiem vai arī bērnam no speciālās skolas ir iespēja pāriet uz vispārizglītojošo skolu vai klasi.

Svarīgi atcerēties! Katrs bērns ir atšķirīgs, un ne vienmēr būs iespējas iekļauties vispārizglītojošajā programmā vai arī tas sagādās lielas grūtības, tādēļ, ja iespēja mācīties vispārizglītojošajā programmā paveras:  jākonsultējas ar speciālistiem; jāuzzina bērna viedoklis un sajūtas; jākomunicē ar iepriekšējo izglītības iestādi, lai saprastu, vai bērns pārmaiņām ir gatavs, kā arī vēlreiz jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija.

Svarīgi! Lai noskaidrotu, kāda pedagoģiski medicīniskā komisija jāapmeklē, lai varētu turpināt mācības pēc pirmsskolas, jālasa jautājuma “Kurai pedagoģiski medicīniskajai komisijai jāiesniedz rakstiskais iesniegums vai speciālistu atzinumi?” atbilde.

Svarīgi! Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu var iegūt jau gadu pirms bērns uzsāks mācības 1. klasē, piemēram, ja bērns uzsāk mācības 2024. gada 1. septembrī, jau 2023. gada septembrī teorētiski ir iespējams iegūt pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, taču visticamāk minētās komisijas speciālisti jūs pierakstīs uz nedaudz vēlāku laiku, piemēram, ziemu. Tiesa, nav garantijas, ka uz atzinuma iegūšanu nebūs rindu.

Kurai pedagoģiski medicīniskajai komisijai jāiesniedz vecāka rakstiskais iesniegums, speciālistu atzinumi?

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 2. un 4. punktu, iesniegums vai speciālistu atzinumi jāiesniedz valsts pedagoģiski medicīniskajai komisijai, lai tā varētu noteikt, kura speciālās izglītības programma atbilstoša bērnam, ja plānots sākt mācīties:

o    speciālās pamatizglītības (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) vai speciālās vidējās izglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 12. klasei) un bērnam ir:

• redzes traucējumi;
• dzirdes traucējumi;
• fiziskās attīstības traucējumi.

o    speciālās pamatizglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) un bērnam ir:

• somatiskās saslimšanas (bērniem, kuri mācās vai plāno uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei);
• garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• mācīšanās traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• valodas traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei);
• garīgās veselības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 7. līdz 9. klasei).

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 3. un 6. punktu, iesniegums vai speciālistu atzinumi jāiesniedz pašvaldības pedagoģiski medicīniskajai komisijai, lai tā varētu noteikt, kura speciālās izglītības programma atbilstoša bērnam, ja plānots sākt mācīties:

o    speciālās pirmsskolas izglītības programmā vai pirmsskolas izglītības programmā.

o    speciālās pamatizglītības programmā (plānots uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei) un bērnam ir:

• smagi garīgās attīstības vai vairāki smagi garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās vai plāno uzsākt mācības no 1. līdz 9. klasei);
• garīgās attīstības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• mācīšanās traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• valodas traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei);
• garīgās veselības traucējumi (bērniem, kuri mācās no 1. līdz 6. klasei).

Ko dara pedagoģiski medicīniskā komisija un ko nozīmē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums?

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 4. un 6. punkta apakšpunktiem, daži no pedagoģiski medicīniskās komisijas uzdevumiem ir:

• bērna spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa izvērtēšana;
• pedagogu, vecāku un citu personu konsultēšana speciālās izglītības jautājumos;
• bērnam atbilstošas izglītības programmas piemērošana;
• izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs.

Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 2. pielikumu “Atzinuma veidlapas paraugs”, atzinumā tiek ierakstīta bērnam piemērotā izglītības programma un veicamie atbalsta pasākumi.

Svarīgi! Skolotāja darbs ar bērnu atkarībā no bērna izglītības programmas – vispārizglītojošajā ar atbalsta pasākumiem vai speciālajā – neatšķiras. Būtiski ir pielāgot mācību procesu bērna spējām un attīstības līmenim, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt pedagoga palīgu.

Atšķirīgais attiecīgajai izglītības iestādei ir finansējuma saņemšana, ko saņem konkrētā skola vai bērnudārzs, jo, ja izglītības iestādei ir licencēta speciālās izglītības programma un bērns ir apmeklējis pedagoģiski medicīnisko komisiju un saņēmis atzinumu par apmācību speciālajā programmā, tad izglītības iestāde saņem nedaudz lielāku finansējumu, lai nodrošinātu bērnam palīdzību un atbalstu, tādējādi vieglāk piesaistot atbalsta personālu un nodrošinot bērnam papildus nodarbības.

Kādi dokumenti jāiesniedz izglītības iestādei, lai bērns tiktu uzņemts mācībām izglītības iestādē?

Lai bērns tiktu iekļauts pretendentu sarakstā uz vietu izglītības iestādē, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, kas ir saistoši arī speciālajām izglītības iestādēm, 2. punktā un 4. punkta 1., 2., 3., 4. un 5. apakšpunktā rakstīts, ka bērna vecākam izglītības iestādes vadītājam jāiesniedz noteikts dokumentu “komplekts”:

o    rakstisks iesniegums, kurā, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 3. punktu, jānorāda:

• vecāka vārds un uzvārds (ja bērns ir nepilngadīgs) vai bērna vārds un uzvārds (ja bērns ir pilngadīgs);
• ja attiecināms – informācija par bērna ārpusģimenes aprūpi;
• bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas datums;
• bērna deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adrese;
• svarīgi: izvēlētās speciālās pirmsskolas izglītības grupa;
• svarīgi: izvēlētās izglītības programmas nosaukums un kods;
• ja attiecināms – izvēlētie mācību priekšmetu vai kursi;
• vecāka deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adrese;
• vecāka (ja bērns ir nepilngadīgs) vai bērna (ja bērns ir pilngadīgs) elektroniskā pasta (e-pasta) adrese (ja ir) vai oficiālā elektroniskā pasta (e-pasta) adrese;

Svarīgi! Pedagoģiski medicīniskās komisija atzinums var būt no jebkuras pašvaldības, neatkarīgi no tā, kur atrodas speciālā skola, kurā plānots uzsākt mācības – vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 6. punkta 4. apakšpunktu, pašvaldības komisijām ir pienākums veicināt konkrētajā pašvaldība dzīvojošo bērnu ar speciālajām vajadzībām integrēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs, taču nav minēts, ka vecākam būtu pienākums vadīties pēc šī ieteikuma, ja tāds tiek izteikts.

Vai ir noteikts vecums, no kura bērnu var pieteikt speciālās skolas 1. klasē?

Kā noteikts Vispārējāsizglītības likuma 32. panta 2. daļā, skolas gaitas bērns drīkst uzsākt tajā gadā, kurā topošajam skolēnam aprit 7 gadi.

Pēdējā pirmsskolas gadā ir jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija, lai būtu iespējams pēcāk pieteikt bērnu mācībām speciālajā skolā, jo pirmsskolas atzinums skolā netiek pieņemts (vairāk informācijas par to, kāda pedagoģiski medicīniskā komisija jāapmeklē, meklējams jautājuma “Kurai pedagoģiski medicīniskajai komisijai jāiesniedz vecāka rakstiskais iesniegums vai speciālistu atzinumi?” atbildē, savukārt juridiskais pamatojums pirmsskolas atzinuma nepieņemšanai aprakstīts jautājuma “Kāds pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums jāsaņem, lai pēc pirmsskolas pabeigšanas ietu speciālajā skolā?” atbildē).

Mācībām speciālajā skolā savu bērnu var pieteikt arī pirms jaunā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma iegūšanas, taču, ja bērnam atzinuma par mācībām speciālajā skolā pieteikšanās brīdī nebūs, tad bērns rindā tiks “aizlikts tālāk” par tiem bērniem, kuriem atzinums būs.

Svarīgi! Neskatoties uz to, ka citi bērni pieteikušies vēlāk, ja viņu vecāki ir iesnieguši visus vajadzīgos dokumentus, ko nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 3. un 4. punkts, viņu pozīcija pretendentu sarakstā būs augstāka par tiem, kuri dokumentu “komplektu” iesnieguši nebūs (nepieciešamo dokumentu saraksts apkopots pie augstāk lasāmā jautājuma “Kādi dokumenti jāiesniedz izglītības iestādei, lai bērns tiktu uzņemts mācībām izglītības iestādē?”).

Kā panākt, lai bērns tiktu uzņemts mācību iestādē?

Galvenais instruments sadarbībā ar izglītības iestādēm vienmēr ir komunikācija un sarunas.

Bieži vien mācību iestādi māc bailes par to, kā jāorganizē mācību process, kā jāiekļauj bērns izglītības programmā, tādēļ vecāks var:

• iedrošināt skolotājus nebaidīties un kļūt elastīgākiem;
• ieteikt skolas administrācijai padomāt par iekļaujošās izglītības būtiskumu;
• pārliecināt, ka arī bērni ar speciālajām vajadzībām var daudz ko sasniegt un iemācīties.

Svarīgi! Vienmēr pret sarunas biedriem jāizturas cieņpilni un saprotoši: jāuzklausa izglītības iestādes administrācijas sakāmais; viedokļu nesaskaņu gadījumā situācija jācenšas risināt konstruktīvā un mierpilnā gaisotnē.

Kā rīkoties, ja mācību iestāde dara zināmu, ka nepieciešams mainīt izglītības programmu, lai bērns tiktu pieņemts mācībām izglītības iestādē?

Pedagoģiski medicīniskā komisija, kas piešķir bērnam piemēroto mācību programmas kodu, rīkojas, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 1. pielikumā “Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai” minētajiem kritērijiem.

Kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” 4. punkta 1. apakšpunktā un 6. punkta 1. apakšpunktā, galvenokārt izglītības programmas kodu piešķir, balstoties uz bērna intelektuālajām spējām un prasmēm, kā arī veselības stāvokli – nevar mainīt programmas kodu tikai tādēļ, lai bērnu iekļautu konkrētajā mācību iestādē.

Protams, situācija jāaplūko individuāli, lai secinātu, vai koda maiņa bērna vajadzībām ir piemērota vai nē, taču izglītības programmas jeb “koda” mainīšanā nepieciešams speciālista, piemēram, psihologa atzinums par veikto bērna spēju un prasmju izvērtēšanu un  pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.

Vai norisinās konkurss, lai bērns tiktu uzņemts speciālās izglītības iestādē?

Nē, bērni netiek pieņemti atlases kārtā – tas bērns, kura vecāki pirmie iesniedz nepieciešamo dokumentu “komplektu” (nepieciešamo dokumentu saraksts aprakstīts pie jautājuma “Kādi dokumenti jāiesniedz izglītības iestādei, lai bērns tiktu uzņemts mācībām izglītības iestādē?”), kļūst par vienu no pretendentiem uz vietu speciālajā skolā.

Nepastāv likums, kas ļauj speciālajai skolai izvēlēties savus skolēnus – speciālās skolas ir valsts finansētas mācību iestādes, kurām nav piesaistes nedz dzīvesvietai, nedz mikrorajoniem, turklāt, balstoties uz Izglītības likuma 3. panta 1. punkta 2. daļu, atšķirīga attieksme pret topošo skolēnu ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi. Kā skaidrots Izglītības likuma 3. panta 1. punkta 1. daļā par Atšķirīgas attieksmes aizliegumu, ikvienam ir tiesības iegūt izglītību, neatkarīgi no citiem faktoriem, piemēram, dzīvesvietas atrašanās vietas, veselības stāvokļa, sociālā un mantiskā stāvokļa, etniskās piederības, rases, dzimuma.

Speciālajās izglītības iestādēs skolēnu uzņemšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”.

To, ka speciālās mācību iestādes uzņem bērnus, vadoties tikai pēc tā kritērija, kurš dokumentu “komplektu” iesniedzis ātrāk, iespējams vizualizēt ar piemēru:

Piemērs: bērns A dzīvo Juglā un pretendē uz vietu speciālajā skolā, kas atrodas Rīgā, viņam nav priekšrokas pār bērnu B, kurš dzīvo Cēsīs, taču nepieciešamos dokumentus izglītības iestādei iesniedzis ātrāk.

Vai vecāks drīkst zināt, kurš pēc kārtas ir bērns speciālās izglītības iestādes pretendentu rindā?

Jā, protams, var vaicāt izglītības iestādes administrācijai par to vecāku informēt.

Vai izglītības iestāde drīkst sniegt mutisku atteikumu bērnam mācīties konkrētajā skolā vai bērnudārzā?

Nē, ar mutisku atteikumu nav pietiekami, lai pamatotu nespēju nodrošināt bērnam mācības attiecīgajā izglītības iestādē.

Ja speciālās izglītības iestāde atsaka bērnam iespēju mācīties konkrētajā skolā vai bērnudārzā, tad, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr.11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 10. punktu, tai ir obligāti rakstiski jāinformē vecāks par atteikuma iemesliem.

Svarīgi atcerēties! Ja iesniegta tikai daļa no dokumentu “komplekta” (nepieciešamo dokumentu saraksts apkopots pie augstāk lasāmā jautājuma “Kādi dokumenti jāiesniedz izglītības iestādei, lai bērns tiktu uzņemts mācībām izglītības iestādē?”), piemēram, tikai vecāka iesniegums, tad skola nevar bērnu uzņemt izglītības iestādē, jo nav iesniegti visi nepieciešami dokumenti, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 2. un 4. punktā.

Situācija: izglītības iestāde sniedz mutisku atteikumu bērnu ar 59. programmas kodu pieņemt mācībām.

Kā rīkoties?

Kad vecāks lūdz bērnu pieņemt kādā izglītības iestādē, attiecīgajam bērnudārzam vai skolai tiek iesniegts rakstisks iesniegums. Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 10. punktu, uz katru šādu vecāka iesniegumu izglītības iestādei ir nepieciešams atbildēt rakstiski. Tas nozīmē, ka arī atteikums ir jāpamato un jāiesniedz vecākam rakstiski.

Atteikums vienmēr ir jāpamato – jāmin iemesli, kāpēc bērns nevar mācīties konkrētajā izglītības iestādē.

Piemērs: bērnudārza administrācija saņēmusi iesniegumus no 15 bērnu vecākiem, taču izglītības iestādes gaitas septembrī uzsāk tikai 10 bērni. Atlikušo 5 bērnu vecākiem obligāti ir jāsaņem rakstisks skaidrojums no izglītības iestādes, kāpēc iespēja iegūt izglītību atteikta.

Piemēra situācijas potenciālais atteikuma iemesls: mācību iestāde var minēt to, ka nokomplektētas pilnas grupas vai klases, un, tā kā bērni tika pieņemti prioritārā secībā, skatoties pēc tā, kādā secībā iesniegti pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumi, tad pārējie bērni diemžēl gaitas mācību iestādē uzsākt nevar.

Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 11. punkta, izglītības iestādes vadītājam ir jāinformē arī pašvaldība, kurā deklarēta bērna dzīvesvieta, par to, vai citviet pašvaldības administratīvās teritorijas robežās nav izglītības iestādes, kurās bērnam būtu iespēja mācīties.

Svarīgi! Speciālās izglītības iestādes nav piesaistītas pašvaldībai, kas nozīmē, ka mācību iestādes meklējumus var paplašināt un bērna speciālajām vajadzībām atbilstošas izglītības iespējas atrast arī citās pašvaldības, pilsētās.

Situācija: pedagoģiski medicīniskā komisija ieteikusi 58. kodu jeb programmu, kas paredzēta bērniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem. Pilsētā ir tikai viena pirmsskola, kas piedāvā grupu, kurā tiek īstenota šī programma.

Vēlētos mēģināt vispārējās izglītības grupā, taču, kā to panākt?

Ja šajā konkrētajā bērnudārzā ir speciālā grupa, tad pirmsskolas administrācija primāri ieteiktu dalību speciālajā grupā – balstoties uz Vispārējās izglītības likuma 11. panta 2. daļas 3. punktu, izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par bērnu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām, ja bērnam tā ir noteikta (atsaucoties uz Vispārējās izglītības likuma 3. panta 1. daļas 1. punktu, pirmsskolas izglītība ir viena no vispārējās izglītības pakāpēm, tādēļ pants ir saistošs arī šīm izglītības iestādēm).

	Svarīgi! Jāizprot mērķis, kādēļ ir vēlme piedalīties vispārizglītojošajā grupā – iespējams, ir vēlme bērnam ļaut labāk attīstīt runas, sadarbības prasmes.
	Svarīgi! Pirms lēmuma pieņemšanas jāizpēta un jānoskaidro, kādus speciālistus nodrošina katra programma, jo pirmsskolas programmās piedāvāto speciālistu sortiments var krasi atšķirties.

Pirmsskolas speciālās izglītības programmas koda pastāvēšana beidzas līdz ar pirmsskolas absolvēšanu, kas nozīmē, ka skolas laikā var mēģināt doties uz vispārizglītojošo programmu (balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1. pielikumu “Pirmais un otrais klasifikācijas līmenis un tā salīdzinājums ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) un Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED-2011)”, izglītības pakāpi nosaka izglītības programmas koda pirmais cipars, kas ir atšķirīgs pirmsskolas un pamatizglītības posmā, tādēļ pirmsskolas laikā iedalītais mācību programmas kods ir aktuāls tikai līdz pirmsskolas absolvēšanai).

Protams, sarunas par iespēju iekļauties vispārizglītojošajā bērnudārza grupā ar pirmsskolas administrāciju veidot var, taču jāņem vērā, ka tādā gadījumā tiks liegta iespēja saņemt otra pedagoga palīdzību un atbalstu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 1. pielikumā “Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē” aprakstīti atbalsta pasākumi un veidi, kā mācību process atšķiras speciālās izglītības, tostarp pirmsskolas izglītības, iestādēs (skatīt vairāk: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam)).

Svarīgi! Lai bērnam tiktu nodrošināta viegla integrēšanās vispārizglītojošajā grupā, būtiski veidot mierpilnu, konstruktīvu komunikāciju ar izglītības iestādes administrāciju, apspriest visus bērna izglītības aspektus. Ja pat bērns ticis iekļauts vispārizglītojošajā jeb “parastajā” grupā vai klasē, izglītības iestādei ir ļoti būtiski bērnam nodrošināt:  pieejamu papildus palīdzību un atbalstu nepieciešamības gadījumā; iesaisti nodarbībās – svarīgi nodrošināt, ka bērnam nav aktivitāšu vienveidība, piemēram, tikai krāsošana.

Jāatceras un jālūko, lai iekļaušana vispārizglītojošajā grupā nav tikai iekļaušanas pēc – būtisks aspekts ir augstas mācību procesa kvalitātes nodrošināšana!

Būtiski atcerēties! Izglītības iestāde nedrīkst vadīties pēc saviem iekšējās kārtības noteikumiem, ja tie ir pretrunā ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, kas juridiskā spēka hierarhijā atrodas augstāk – to aizliedz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļas 1. punkts. Balstoties uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 1. daļu, jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:  Satversme; Likumi (Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Pašvaldību likums, u.c.); Ministru kabineta noteikumi (Nr. 11, Nr. 709, Nr. 556, u.c.); Pašvaldību saistošie noteikumi (Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-199-sn); Izglītības iestādes iekšējie noteikumi.