Kā pieteikt pilngadīgu personu dienas aprūpes centram Rīgā
Jebkurā ģimenē, kurā aug skolas vecuma bērni un jaunieši, agrāk vai vēlāk aktualizējas jautājums par jēgpilni pavadītu dzīvi pēc skolas – profesionāli un personīgi pilnveidojoties. Vai izvēlēties aroda apguvi, vai iestāties augstskolā, varbūt pievērsties darba dzīvei vai ceļošanai? Tomēr šie šķietami pašsaprotamie jautājumi un izvēles nav visiem.
Ja ģimenes, kuru bērni apmeklē vispārizglītojošās mācību iestādes bez papildu atbalsta pasākumiem, diezgan brīvi var izvēlēties, ko jaunietim pēc skolas beigšanas darīt, tad tajās ģimenēs, kur aug jaunieši ar invaliditāti, šie jautājumi kļūst par pamatīgām galvassāpēm. Šajā rakstā aplūkotas iespējas, kā pieteikties dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai ģimenēm, kurās aug jaunieši ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, tostarp garīga rakstura traucējumiem un autismu.
Šādos gadījumos, visticamāk, skolas vecumā ir tikusi vai tiek apmeklēta mācību iestāde, kas īsteno mācību programmas, kurās tiek realizēts individuālais mācību plāns. Ja traucējumu daba liedz apmeklēt skolu klātienē, tad tiek realizēta mājmācība. Izglītību iegūt var divpadsmit gadus. Ja arī skolēns kādu klasi ir atkārtojis, tas tiek ieskaitīts kopējā mācību ilgumā un, kad bērns skolā pavadījis divpadsmit gadus, skola jāabsolvē. Ja skolēnam ir smagi vai ļoti smagi funkcionāli traucējumi, ticams, ka vecāki jau aptuveni spēj izvērtēt – vai bērns spēs apgūt arodu (piemēram, SIVA vai specializētajās darbnīcās), vai būs nepieciešams apmeklēt dienas aprūpes centru. Lūdzu, neatlieciet šī lēmuma pieņemšanu uz pēdējo brīdi! Savlaicīgi, jau bērna četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecumā sāciet interesēties par pieejamajiem pakalpojumiem un bērna iespējām. Izrunājiet ar klases audzinātāju, skolas psihologu, ārstējošo psihiatru, kāds ir viņu skatījums, kādu ceļu viņi ieteiktu, kādas ir jaunieša stiprās puses, kādas vājās. Noskaidrojiet, kādu palīdzību nākotnes veidošanā piedāvā esošā bērna skola. Piemēram, Rīgas 1. pamatskola vecākiem rīko ekskursijas uz dienas aprūpes centriem un grupu mājām. Šogad tāda būs uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru.
Ja ir skaidrs, ka traucējumu smaguma dēļ piemēroti būs tikai dienas aprūpes centri, jāņem vērā, ka Rīgā tie ir vairāki, taču rindas ir garas un uz vietu var nākties gaidīt pat vairākus gadus. Visi dienas aprūpes centri Rīgā personām ar garīga rakstura traucējumiem un smagiem vai ļoti smagiem traucējumiem ir apkopoti šeit. Kā redzams, tādi ir 13 un iedalās pēc sniegtā pakalpojuma veida, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi. Ir 5 dienas centri, kurus iespējams apmeklēt, ja traucējumi ir smagi un ļoti smagi, taču tas nenozīmē, ka vieta kādā no centriem atradīsies uzreiz pēc skolas beigšanas vai ka tā būs centrā, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai. Piemēram, dienas aprūpes centrā Rēzeknes ielā 2A, kas paredzēts cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, rindā jau gaida vairāk nekā 5 cilvēki, kas nozīmē, ka gaidīšana var ilgt vairākus gadus. Pašlaik vietas ir aizpildītas arī dienas aprūpes centrā Priedaines ielā 11, tādēļ ir ļoti svarīgi būt informētam un ar iesniegšanai gataviem dokumentiem.
Par iestāšanos rindā uz dienas aprūpes centra pakalpojumu jāsāk domāt samērā agri, bet fiziski rindā uz šo pakalpojumu var iestāties tad, kad jaunietim paliek 17 gadi. Taču pirms jaunieša septiņpadsmitās dzimšanas dienas jau ir divi virzieni, kuros doties. Pirmkārt, tā ir dokumentu vākšana. Svarīgākā ir vizītes pieteikšana pie psihiatra atzinuma saņemšanai. Otrkārt, svarīga ir dienas aprūpes centru apzināšana un apmeklēšana. Apskatīsim to visu sīkāk.
To, kāda veida dienas aprūpes centrs konkrētajam jaunietim ir piemērots, oficiāli izvērtē psihiatrs (ir dienas centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, smagiem garīga rakstura traucējumiem, ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, psihiskām slimībām u.c.), izsniedzot psihiatra atzinumu par traucējumu smaguma pakāpi. Ir labi zināms, ka rindas pie psihiatra ir garas, tādēļ jau pusgadu/gadu pirms septiņpadsmitās dzimšanas dienas ir vērts sazināties ar ārstējošo psihiatru, lai viņu informētu par šī izvērtējuma nepieciešamību un uzzinātu nepieciešamo gaidīšanas laiku. Ja gaidīšanas laiks pie ārstējošā psihiatra ir ļoti ilgs, jācenšas atrast pieejamāku speciālistu, izvēloties maksas pakalpojumu, skolā pieejamā psihiatra pakalpojumus u.c., lai šis atzinums būtu iesniegšanas gatavībā, kad vecāks dodas uz Rīgas Sociālo dienestu stāties rindā uz dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanu. Patlaban BKUS pie atsevišķiem psihiatriem gaidīšanas ilgums pārsniedz 11 mēnešus, to ir svarīgi ņemt vērā. Izvērtējumu var pieprasīt arī Rīgas Sociālais dienests no psihiatra, ko pacients apmeklējis nesenā pagātnē. Šo iespēju var pārrunāt sīkāk, piezvanot uz Rīgas Sociālo dienestu.
Nākamais dokuments, kas nepieciešams, ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, rekomendācijas aprūpei un profilaksei. Arī šis dokuments ir jāsagatavo pirms došanās uz Sociālo dienestu, taču, tā kā tas nav laikietilpīgs process, to var kārtot kā vienu no pēdējiem.
Treškārt, mājās var jau aizpildīt veidlapu – iesniegumu, bet konkrētu dienas aprūpes centra nosaukumu ierakstīt tikai tad, kad no tā ir saņemts apstiprinājums, ka varat uz to stāties rindā. Veidlapu iespējams atrast šeit. Jāatceras, ka rindā vienlaikus drīkst stāties tikai uz 1 dienas aprūpes centru!
Visbeidzot dokumentiem jāpievieno arī invaliditāti apliecinoša dokumenta kopija.
Paralēli dokumentu kārtošanas procesam ģimenei vai nu jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā pie sociālā darbinieka, kuram ir informācija par visiem dienas aprūpes centriem Rīgā, vai līdztekus dokumentu vākšanai vai pat agrāk pašam vecākam/aizbildnim jāievāc informācija un jāsazinās ar vairākiem dienas centriem, norunājot tikšanos un dodoties tur uz vizīti, jo, kā jau minēju, aizpildot iesniegumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu, ir jānorāda izvēlētais dienas aprūpes centrs. Es ieteiktu sākotnēji uzzināt, kurš sociālais darbinieks strādās ar konkrētā jaunieša lietu, un vēlreiz precizēt neskaidros jautājumus. Jāliek aiz auss, ka tas nebūs tas pats darbinieks, kurš strādājis ar ģimeni līdz šim. Tā kā šis pakalpojums attiecas uz pilngadīgu personu, tiks piešķirts cits sociālais darbinieks, pat ja bērnam joprojām ir tikai septiņpadsmit gadu. To, ar kuru personu jāsazinās, palīdzēs noteikt esošais sociālais darbinieks un/vai sniegs nepieciešamo kontaktinformāciju Ja nav skaidrs, kurā Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā ir jāvēršas, var zvanīt pa tālruni 67105048 vai 25770080.
Kad ir noskaidrots, kādi dienas aprūpes centri ir pieejami, jāsazinās ar tiem un jānorunā tikšanās. Iesaku sākotnējo apmeklējumu veikt tikai vecākiem bez jaunieša, lai izrunātos, aplūkotu infrastruktūru, uzzinātu par dienas kārtību, redzētu vides piemērotību un izrunātu visus jautājumus, kas rodas, atrodoties dienas centrā. Noteikti iesaku aprunāties arī ar draugiem, paziņām, uzdot jautājumus sociālajos tīklos, lai uzzinātu citu vecāku atsauksmes. Jārēķinās ar to, ka pat tad, ja jums centrs patiks, pēdējais vārds šajā jautājumā pieder dienas aprūpes centra atbildīgajām personām, kuras, izvērtējot dienas centra iespējas un jūsu mutiski sniegto jaunieša raksturojumu, piedāvās vai nepiedāvās izmēģinājuma dienas jaunietim.
Papildus palīdzošs varētu būt raksturojums no skolas (taču šis NAV obligāts), klases audzinātājiem, kurā pedagogi raksturotu jaunieša stiprās un vājās puses un panākumus nesošas atbalsta stratēģijas klasē, kas palīdzēs dienas aprūpes centram izvērtēt savas iespējas pakalpojuma nodrošināšanā un dos jau gatavu recepti efektīvākam darbam ar jauno klientu ikdienā.
Kad sarunu, vizīšu un informācijas apkopošanas ceļā ir izkristalizējušies dienas centri, kuri būtu jūsu situācijā piemēroti, ir jāvienojas par 1-5 dienām, kurās jaunietis dosies uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izmēģinājuma vizītēs. Šajās vizītēs tiek lēsts, vai šis dienas aprūpes centrs ir gatavs uzņemt jaunieti savu klientu rindās, izvērtējot jaunā cilvēka adaptācijas iespējas. Pozitīva lēmuma gadījumā dienas aprūpes centrs ģimenei dos zaļo gaismu doties uz Rīgas Sociālā dienesta attiecīgo teritoriālo centru, lai stātos rindā uz šī dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanu. Savu izvērtējumu dienas aprūpes centrs nosūtīs Rīgas Sociālajam dienestam pats.
Tikai šajā brīdī atbildīgā persona (vecāks, aizbildnis) dodas uz Rīgas Sociālo dienestu un iesniedz iepriekš minētos dokumentus (psihiatra atzinumu, ģimenes ārsta veidlapu, iesniegumu ar konkrēti norādītu izvēlēto dienas aprūpes centru, invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju), uzrādot savus personu apliecinošu dokumentus sociālajam darbiniekam. Ir iespējams šos dokumentus iesniegt arī elektroniski, parakstot tos ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pasta adresi [email protected]. Dokumentus var arī parakstīt ar roku un nosūtīt Rīgas Sociālajam dienestam pa pastu.
Kad iesniegums izdarīts, jaunietis tiek uzņemts rindā uz pakalpojuma saņemšanu. Ja iespējams, jaunietis var uzreiz apmeklēt dienas aprūpes centru piecas dienas nedēļā vai, ģimenei un dienas centram vienojoties par cita veida apmeklējuma grafiku, retāk. Ja dienas centrā brīvu vietu nav, jaunietis gaida rindā un ģimenei socializācijas un pieskatīšanas jautājumi jārisina pašu spēkiem līdz brīdim, kad vieta atbrīvojas.
Nereti gadās arī situācijas, ka dienas aprūpes centrs pēc sadarbības uzsākšanas atsaka turpmāku pakalpojuma sniegšanu. Visbiežāk tas saistīts ar klienta uzvedību. Ja netiek rasts abpusējs risinājums un ja dienas aprūpes centrs uzskata, ka klienta uzvedība ir nepiemērota un nav iespējas veikt korekcijas darbu, tad vecākiem nākas atkal iet visu procesu no jauna, meklējot citu dienas aprūpes centru un stājoties rindā uz to.
Rakstu sagatavoja Daiga Siliņa. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.