Tāpat paralēli gada sākumā tiks veiktas padziļinātas intervijas ar nozares pārstāvjiem Latvijā – pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības iestāžu pārstāvjiem, vadītājiem, pedagogiem, atbalsta personālu, iekļaujošās izglītības vadītājiem, ārstniecības personām un pašvaldību un ministriju pārstāvjiem –, lai saprastu būtiskākos šķēršļus un veiktu citu valstu pieredzes adaptāciju pēc iespējas piemērotāku Latvijas situācijai.

Projekta ietvaros ir plānota arī Gadījuma vadītāja amata pilotēšana, tam piesaistot un apmācot Gadījuma vadītājus, kuri projekta ietvaros sniegs atbalstu vismaz piecām ģimenēm, kurās aug bērni un jaunieši ar autismu, lai pēc tam sagatavotu ziņojumu par Gadījuma vadāju, kurā tiks skaidri iezīmēta tā loma, kompetences un profesionālais darbības lauks.

“Latvijā autisma gadījumā visbiežāk viens no vecākiem zaudē darbu, jo Latvijā ir grūti un pat neiespējami saņemt savlaicīgu, pilnvērtīgu informāciju par atbalstu. Vecāki saskaras ar neskaitāmiem šķēršļiem ne tikai ārstniecības un sociālajā, bet arī izglītības jomā. Gadījuma vadītāja lomai primāri ir plānots uzrunāt Latvijas Autisma apvienības redzeslokā esošos vecākus, tādā veidā arī mēģinot risināt vēl vienu sāpīgu jautājumu – vecāku piespiedu aiziešanu no darba tirgus, jo ir jāuzņemas rūpes par bērnu.  Daudzi gudri, augsti motivēti vecāki būtu gatavi strādāt, bet Latvijā darba devēji nelabprāt pieņem darbā īpašo bērnu vecākus, kuri vēlas strādāt uz nepilnu slodzi vai dažām stundām. Šie vecāki paliek bez sociālajām garantijām un atbalsta pat daudzu gadu garumā,” skaidro Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības valdes priekšsēdētāja.