Otrdien, 12. novembrī, norisinājās ikgadējā Latvijas Autisma apvienības organizētā konference “Labā prakse Autisma jomā”. Konferencē piedalījās nozares profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm, citu jomu profesionāļi, atbalsta grupu vadītāji, bērnu ar autismu vecāki, pedagogi un citas ieinteresētās personas, lai apmainītos pieredzē, diskutētu par aktuālajiem jautājumiem, kas skar personu ar autismu un viņu tuvinieku labklājību, un meklētu kopīgus risinājumus.

Konferences mērķis bija dalīties labās prakses piemēros autisma jomā, stiprināt sadarbību starp dažādiem nozares profesionāļiem, citu jomu pārstāvjiem un personām ar autismu/viņu tuviniekiem, kā arī sniegt atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu.

Konference bija daudzveidīga un iedvesmojoša, piedāvājot dažādas perspektīvas – ievadā ar uzrunām par šībrīža aktualitātēm un turpmākajiem plāniem uzstājās gan Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, gan Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa, pēcāk Somijas Autisma apvienības vecāku atbalsta grupu vadītāja Elina Havukainen dalījās Somijas pieredzē ar prezentāciju par koordinēta līdzinieku atbalsta nozīmību gan personām ar autismu visos viņu dzīves posmos, gan viņu tuviniekiem, savukārt Latvijas Autisma apvienības un Labklājības ministrijas koprealizētā līdzinieku atbalsta projekta “Atbalstīt ceļā” vadītāja Līga Radiņa un koordinatore Irmgarde Košeļeva pastāstīja par projekta norisi Latvijā.

Par sarežģītajiem birokrātiskajiem labirintiem, kas vecākiem jāpievar Lielbritānijā un citur pasaulē, meklējot autisma diagnozi un atbalstu, kad tā jau saņemta, pastāstīja autisma konsultants dr. Simon Wallace, arī norādot uz strukturēta atbalsta nozīmību līdzinieku un t.s. “gadījumu vadītāju” formā. Atskatu uz “Gadījumu vadītāja” pilotprojektu, kas Latvijā norisinājās š.g. augustā-septembrī, sniedza gadījumu vadītājas Līga Vasara Brakmane un Lauma Lieksne, daloties ar biežāk pieteiktajām grūtībām un neskaidrajiem jautājumiem un iezīmējot problēmu lauku, ar ko saskaras bērnu ar autismu vecāki dažādos Latvijas reģionos, kā arī pieaugušie ar autismu. Arī šeit iezīmējās birokrātijas labirinti kā nozīmīgs izaicinājums. Bērnu psihiatrs un BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs uzsvēra līdzinieku un atbalsta grupu nozīmību un atgādināja par pilsoniskās sabiedrības un NVO lomu atbalsta sniegšanā, kā arī aicināja iesaistīties dažādo organizāciju veidošanā un darbā.

Līga Vasara Brakmane prezentēja arī pašas pērn veikto pētījumu par vecāku uztvertā sociālā atbalsta saistību ar stresa līmeni, akcentējot atbalsta nozīmību un psihoemocionālās grūtības, ar ko saskaras bērnu ar autismu vecāki gaidot diagnozi un pēc tās saņemšanas.

Noslēdzošajā daļā klīniskā psiholoģe un uzvedības analītiķe Margarita Vasiļevska sniedza īsu lekciju par to, kas autisma kontekstā ir maskēšanās – autisma novērojamo pazīmju apspiešana un tipiskas uzvedības imitācija – un kādas var būt tās negatīvās sekas. Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatri Liene Sīle un Elmārs Tērauds bija sagatavojuši vecākiem ļoti noderīgu prezentāciju par NPVC pieejamajiem pakalpojumiem, pārejot no bērnu psihiskās veselības aprūpes uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpes dienestiem un jau kā pieaugušajam. Tika norādīts arī uz birokrātiskajiem šķēršļiem un vēsturiskajai izpratnei, kuru dēļ autisma diagnozes pēc 18 g.v. sasniegšanas mēdz “pazust”. Pusaudžu resursu centra Rīgas filiāles vadītāja Gita Birzniece pastāstīja par PRC pieredzi, strādājot ar pusaudžiem ar autismu – gan ar iepriekš noteiktu diagnozi, gan bez tās. Kā īpaši problemātiskās jomas iezīmējās sociālo (interešu) grupu nepieejamība un atbalsta grupu trūkums reģionos.

Sociālā uzņēmuma “RB Cafe” dibinātājs Māris Grāvis uzsvēra to, ka ikkatrai pilngadīgai personai ir jāpalīdz pārvarēt izaicinājumus un ir tiesības uz patstāvīgu dzīvi, līdz ar to milzu nozīme ir grupu dzīvokļiem un dienas centriem.

Pasākumu noslēdza tēvu atbalsta grupas dalībnieki, kuri stāstīja par tēvu grupu norisi, grupas formātu, sasniegumiem un nākotnes plāniem.

Konference ne tikai piedāvāja iespēju dalīties pieredzē un uzzināt par jaunākajām tendencēm un labajām praksēm autisma jomā, bet arī kalpoja kā platforma, lai Latvijas Autisma apvienība prezentētu īstenotos un plānotos Erasmus+ projektus: HOST, RURAAC, Perspective un Compass.

RURAAC projekta mērķis ir veicināt cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem sociālo iekļaušanu lauku apvidos, izmantojot augmentatīvo un alternatīvo komunikāciju. Projekta ietvaros izstrādājām vizuālā atbalsta materiālus, kas ļauj viņiem aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē un izpētīt apkārtējo vidi, kā arī kopā ar ārvalstu partneriem izveidojām izglītojošu Bukletu pedagogiem un āra aktivitāšu vadītājiem.

HOST projekts ir nupat noslēdzies, un tajā izstrādājām izglītojošu galda spēli, kas paredzēta, lai iekļautu darbiniekus ar autismu darbā viesmīlības nozarē, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) metodoloģiju, kā arī PIA apmācību kursu ar 5 moduļiem, kuros apvienota teorija, prezentācijas un rokasgrāmatas apmācību vadītājiem, lai nodrošinātu visaptverošu mācību pieredzi. Kurss paredzēts PIA pedagogiem, lai viņi palīdzētu viesmīlības nozares personāla vadītājiem sagatavoties darbam ar cilvēkiem ar autismu.

Arī Perspective projekta mērķa grupa ir PIA pedagogi, darba devēji un cilvēki ar autismu, kuri ir darba meklējumos vai nodarbināti, un projekta ietvaros esam gan veikuši intervijas ar šo grupu pārstāvjiem par viņu dažādajām pieredzēm, gan strādājam pie izglītojoša materiāla radīšanas, gan arī veidojam īsfilmu par cilvēku ar autismu dažādajām pieredzēm un perspektīvām.

Nupat uzsākta dalība jaunā Erasmus+ projektā Compass: Navigating the Spectrum: A Comprehensive Advocacy Guide and Online Life Journey Map for Parents of Autistic Persons, kura mērķis ir apkopot pieejamos atbalsta pakalpojumus cilvēkiem ar autismu un viņu tuviniekiem visā mūža garumā.

Pasākuma gaitā notika arī apbalvošanas ceremonija, kurā tika sveikti cilvēku ar autismu un viņu ģimeņu atbalstītāji par viņu atvērtību, ieguldījumu un labas prakses piekopšanu, tīklošanās un apmeklētāju sarunas par aktuālajiem jautājumiem.

Konferenci klātienē apmeklēja 303 cilvēki, savukārt tiešsaistē pieslēdzās vairāk nekā 2 tūkstoši klausītāju. Ir pieejams arī ieraksts: 1. daļa, 2. daļa, 3. daļa. Konferenci klātienē apmeklējušie saņems mācību centra “Atbalsts” sagatavotus apliecinājumus par dalību.

Sirsnīgs paldies visiem, un tiekamies atkal nākamgad – konferencē “Labā prakse Autisma jomā 2025”!