Steidzami nepieciešama pieejama veselības aprūpe cilvēkiem ar autismu
Pieejama veselības aprūpe ir pamattiesības, tomēr daudzi cilvēki ar autismu saskaras ar būtiskiem šķēršļiem, vēršoties pēc medicīniskās aprūpes. Veselības aprūpes sistēma bieži vien neņem vērā pacientu ar autismu unikālās vajadzības, sākot no komunikācijas grūtībām līdz izmainītajam maņu jutīgumam. Šī sistēmiskā nevērība ne tikai apdraud viņu fizisko un psihisko veselību, bet arī ir traumatiska un izraisa trauksmi un bailes no turpmākas medicīniskas palīdzības saņemšanas, kas noved pie vāja veselības stāvokļa kopumā.
Šķēršļi, kas kavē piekļuvi veselības aprūpei:
Cilvēkiem ar autismu ir grūtības ar verbālo komunikāciju. Tradicionālā pacienta un ārsta mijiedarbība, kas lielā mērā balstās uz mutvārdu komunikāciju, var būt būtiski apgrūtināta, tomēr ārstniecības iestādēs parasti netiek piedāvātas alternatīvas saziņas metodes, kā arī ārstniecības personas bieži vien neizrāda pacietību un iecietību saziņā ar pacientiem ar autismu.
Sensorie apsvērumi. Veselības aprūpes iestādes var būt satraucošas spilgto dienasgaismas spuldžu, skaļo trokšņu un spēcīgo smaržu dēļ. Šie faktori var radīt milzīgu stresu cilvēkiem ar autismu, apgrūtinot viņu koncentrēšanos uz medicīniskajām vajadzībām.
Paredzamības trūkums. Veselības aprūpes iestādēs bieži vien ir dažādi gaidīšanas laiki, negaidītas procedūras un pēdējā brīža izmaiņas, kas cilvēkiem var autismu var izraisīt ievērojamu trauksmi un stresu.
Personāla informētības un apmācības trūkums. Daudziem veselības aprūpes speciālistiem trūkst zināšanu par to, kas ir autisms un kā apieties ar pacientiem ar autismu. Piemēram, cilvēkiem ar autismu traucētas interocepcijas dēļ var būt izmainīta sāpju sajūta un grūtības novērtēt, kas, kur un cik ļoti sāp, savukārt aleksitīmijas dēļ var būt grūti atpazīt un raksturot savas emocijas. Personāla zināšanu trūkums var būt par cēloni pārpratumiem, nepareizi noteiktām diagnozēm un neatbilstošiem ārstēšanas plāniem, kuros nav ņemtas vērā pacienta vajadzības.
Pacienti ar autismu bieži saskaras ar diskrimināciju, aizspriedumiem un empātijas trūkumu no veselības aprūpes sniedzēju puses. Tas var viņus atturēt no vēršanās pēc nepieciešamās medicīniskās aprūpes un veicināt izolētības un trauksmes sajūtu.
Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešamas inovatīvas metodes. Jauna shēma, pēc kuras vadīties, lai apmierinātu pacientu ar autismu vajadzības veselības aprūpes iestādēs, ir SPACE.
Sensorie pielāgojumi (Sensory). Lai padarītu vidi pacientiem ar autismu pieejamu, vajadzīgs to iekārtot tā, lai mazinātu maņu pārkairinājumu, piemēram, samazinot apgaismojumu un trokšņus un izveidojot mierīgu uzgaidāmo telpu.
Paredzamība (Predictability). Paredzamu ārstēšanas plānu ieviešana un skaidru paskaidrojumu sniegšana par to, kas sagaidāms tikšanās laikā un turpmāk, palīdzēs mazināt trauksmi un izvairīties no t.s. meltdowns (emociju izvirdumiem, ko rada situācijas, kam cilvēki ar autismu nespēj pielāgoties). Ieteicams izmantot vizuālus grafikus, skaidrus norādījumus un iepriekš paziņot par jebkādām izmaiņām.
Informētība (Awareness). Būtiski ir nodrošināt, lai veselības aprūpes speciālisti saņemtu visaptverošu apmācību par pacientiem ar autismu specifisku aprūpi, uzsverot empātiju, iejūtību un sapratni, kā arī apmācot praktiskās stratēģijās, kā pielāgoties pacientiem ar autismu.
Komunikācija (Communication). Nepieciešama skaidra, kodolīga uz pacientu vērsta saziņa, kā arī gatavība alternatīvām saziņas metodēm, piemēram, attēlu izmantošanai, rakstīšanai vai digitāliem risinājumiem.
Empātija (Empathy). Svarīgi attīstīt tādu veselības aprūpes kultūru, kas par prioritāti izvirza empātiju un cieņu pret katru pacientu, tostarp cilvēkiem ar autismu. Cieņpilna, empātiska attieksme ietver viņu bažu un pieredzes uzklausīšanu un viņu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.
Ieviešot un izmantojot SPACE shēmu, iespējams cilvēkiem ar autismu nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi. Ir nepieciešami kopīgi veselības aprūpes iestāžu, speciālistu un rīcībpolitikas veidotāju centieni, lai izprastu pacientu ar autismu unikālās vajadzības un integrētu šos principus ikdienas praksē.
Mēs varam izveidot iekļaujošāku, līdzjūtīgāku un efektīvāku veselības aprūpes sistēmu, kurā tiek ievērotas visu cilvēku tiesības un vajadzības – neatkarīgi no viņu neirotipa. Ceļš uz pieejamu veselības aprūpi cilvēkiem ar autismu ir skaidrs; tagad ir vajadzīga apņēmība un rīcība, lai šo redzējumu padarītu par realitāti.